6. novembrī Latvijas Kara muzejā tika prezentēti Vidzemes Augstskolas īstenotā pētījuma “Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību” rezultāti. Pētījums veikts ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu, un tā mērķis bija izprast, kā patriotisms un nacionālisms izpaužas Latvijas sabiedrībā, un kā šīs attieksmes ietekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un demokrātijas stiprināšanu.
Pasākumā ar pētījuma norisi un izmantotajām metodēm iepazīstināja Vidzemes Augstskolas vadošais viespētnieks un Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un asociētā profesore Vineta Silkāne. Viņi skaidroja, kā pētījuma ietvaros tika veikti kvantitatīvie mērījumi, lai noteiktu sabiedrības patriotisma un nacionālisma līmeni, kā arī to saistību ar cilvēku attieksmi pret valsti un gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā.
Ieva Bērziņa, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece, pētīja jauniešu attieksmi pret valsts aizsardzību un to, kā uzskatus ietekmējis Krievijas karš Ukrainā. Savukārt Anna Broka, Vidzemes Augstskolas pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, analizēja jauniešu politisko kultūru, uzticēšanos institūcijām un līdzdalību sabiedriskajos procesos, izmantojot intervijas un aptaujas.
Pētījums atklāja, ka pilsoniskās izglītības saturs Latvijā aizvien ir sadrumstalots. Aptaujātie skolotāji atzīst, ka projekts “Skola2030” ir veicinājis lielāku uzmanību sabiedrības un pilsonisko vērtību apguvei, taču skolās joprojām trūkst vienotas sistēmas, kopīgu mācību materiālu un skaidru vadlīniju. Nereti katrs pedagogs īsteno savu pieeju, tāpēc skolēnu zināšanas un izpratne par pilsoniskajām vērtībām būtiski atšķiras. Par nozīmīgu izaicinājumu minēta arī “COVID-19” pandēmijas ietekme. Attālināto mācību laikā ir mazinājušās jauniešu sociālās prasmes, iesaiste skolas un sabiedrības dzīvē, piederības sajūta savai valstij.
Diskusijā par pētījuma rezultātiem piedalījās Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš, kurš iepazīstināja ar Jaunsardzes kustības un Valsts aizsardzības mācības nozīmi jauniešu izglītībā un sabiedrības drošībā. V. Āboliņš informēja, ka pašlaik Valsts aizsardzības mācībā, kas ir obligāta vispārējās vidējās izglītības posmā 10.–11. klasēs, tiek apmācīti vairāk nekā 34 000 jauniešu, savukārt Jaunsardzes centrā aktīvi iesaistās aptuveni 9000 jauniešu visā Latvijā. Atsaucoties uz pētījumu, viņš norāda, ka tas ir būtisks solis, lai izprastu jauniešu motivāciju būt daļai no valsts aizsardzības.
“Prezentētā pētījuma rezultāti ļauj skaidrāk redzēt aktuālo situāciju jauniešu vidū un attiecīgi pilnveidot Valsts aizsardzības mācības programmu, lai tā sevī neiekļautu tikai militāro jomu, bet nodrošinātu arī izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību,” uzsver Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.
Tāpat diskusijā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts aizsardzības dienesta departamenta pārstāvis Svens Jānis Andžāns, kurš informēja par jauniešu iespējām pieteikties 2026. gada jūlija Valsts aizsardzības dienesta iesaukumam. Viņš norādīja, ka pieteikšanās pēc brīvprātības principa 11 mēnešu dienestam ir atvērta jau tagad un notiek līdz 2026. gada 14. janvārim. Šajā iesaukumā plānots uzņemt 1470 jauniešus.
Savukārt, lai uzklausītu jauniešu perspektīvu attiecībā uz pētījuma fokusa tēmu, ar savu pieredzi pasākumā bija aicināti dalīties Jaunsardzes pārstāvis un valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgais karavīrs. Abi jaunieši uzsvēra, ka pieredze valsts aizsardzības jomā viņiem sniegusi dziļāku izpratni par valstiskumu, pienākumu pret sabiedrību un personīgo atbildību par Latvijas. Viņi norādīja, ka šī pieredze stiprinājusi pārliecību par izvēlēto ceļu un iedvesmojusi nākotnē turpināt karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai ar savu darbu un zināšanām sekmētu Latvijas drošību un attīstību.
Ar pašu pētījumu iespējams iepazīties šeit.
