Valsts aizsardzības mācības (VAM) programmā šis semestris iezīmē būtisku tehnoloģisku lēcienu – teorētiskās zināšanas par bezpilota lidaparātiem pirmo reizi tiek papildinātas ar praktiskām nodarbībām. Portāls "Sargs.lv" devās uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, lai klātienē vērotu, kā jaunieši apgūst prasmes, kas kļuvušas par mūsdienu aizsardzības nozares un civilās industrijas neatņemamu sastāvdaļu.
Pilotprojekts visas Latvijas mērogā
Lai gan ziņas par dronu ieviešanu mācību procesā izskanējušas jau iepriekš, šogad projekts sasniedzis reālu praktisko izpildījumu. Jaunsardzes centra Plānošanas izglītības departamenta štāba virsseržants Dainis Gudermanis, kurš ir viens no galvenajiem procesa plānotājiem, uzsver, ka šis ir visas komandas darbs.
"Uz doto brīdi mums šis ir pilotprojekts – bezpilota gaisa kuģu apmācība VAM pirmajā mācību gadā," skaidro štāba virsseržants D. Gudermanis. Viņš norāda, ka izaicinājumu netrūkst, jo resursi ir ierobežoti: "Mums ir ierobežojumi gan materiāltehniskajos līdzekļos, gan instruktoru skaitā, kas ir speciāli sagatavoti. Par pamatu ņemam to ekipējumu, ko iepriekš izmantojām Jaunsardzes speciālajās programmās, un tagad šos resursus novirzām VAM vajadzībām."
Pašlaik visā Latvijā darbojas 120 mācību grupas, kas piedalās šajā pilotprojektā. Štāba virsseržants precizē, ka skolās bieži tiek veidota salīdzinoša pieeja.
Četri soļi līdz drona vadīšanai
Apmācību programma ir izstrādāta tā, lai jaunietis vienas intensīvas dienas laikā izietu pilnu ciklu no absolūta iesācēja līdz kontrolētam lidojumam.
Visaptverošais apmācību process sākas ar teorētisko bloku un likumdošanas izpēti, sniedzot jauniešiem būtisku izpratni par bezpilota gaisa kuģu uzbūvi, klasifikāciju un stingrajiem drošības noteikumiem, kas jāievēro ikvienam pilotam.
Pēc teorijas apguves skolēni sēžas pie datorstimulatoriem, lai digitālā vidē droši attīstītu pirkstu motoriku un iemācītos izjust lidaparāta reakciju uz katru kustību.
Nākamais solis ir pirmie lidojumi telpās, izmantojot mazos, triecienizturīgos mācību dronus, kas ir īpaši piemēroti drošam procesam iekštelpās, savukārt nodarbību kulminācija notiek skolas pagalmā, kur ar plaši pieejamiem civilā sektora bezpilota gaisa kuģiem tiek praktiski slīpēta pacelšanās, nolaišanās un dažādu lidojuma figūru izpilde.
Ceļš uz drona pilota licenci
Kā norāda uzrunātais Jaunsardzes centra VAM instruktors, šīs nodarbības nav tikai izklaide – tās ir durvis uz profesionālo pasauli. "Mēs cenšamies uzlikt galvenos akcentus, parādot gan militāro virzienu, gan civilās iespējas," stāsta instruktors.
Viņš uzsver, ka katrs jaunietis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, pēc šī kursa ir spējīgs paša spēkiem nokārtot Civilās aviācijas aģentūras tiešsaistes eksāmenu un iegūt A1/A3 kategoriju.
Viņš arī atzīst, ka ir patīkami pārsteigts par jauniešu, it īpaši meiteņu, lielo interesi: "Meitenēm acis spīd, viņas ir ļoti ieinteresētas. Stimulatoru nodarbībās mēs ieviešam sacensību principu, un viņas uzreiz sāk sacensties, kurai apļa izlidošanas laiks būs ātrāks. Šobrīd mūsu prioritāte nav atzīmes, bet gan radīt interesi un pārliecību, ka šī tehnoloģija viņiem ir pa spēkam."
Paši jaunieši atzīst, ka praktiskās nodarbības ir tās, kas VAM priekšmetu padara aizraujošu. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas skolniece Sofija neslēpj, ka darbs ar rokām viņai padodas labāk nekā teorija: "Tas ir tāpat kā spēlēt video spēli ar džoistiku. Esmu māksliniece, nevis militārais cilvēks, bet viss dzīvē var noderēt."
Viņas kursabiedrene Gabriela papildina, ka jaunās prasmes jau tagad redz pielietojamas ikdienā: "Mēs ar ģimeni daudz ceļojam, un es domāju, ka varētu palīdzēt vecākiem nofilmēt kaut ko smuku no ceļojumiem. No malas izskatās viegli, bet pamēģinot ir sarežģītāk. Noteikti gribētu atkārtot vēlreiz."
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir sagatavot vispusīgi attīstītus jauniešus, un dronu apmācība ir tam apliecinājums, ka Latvijas aizsardzības sistēma iet kopsolī ar laiku, integrējot modernās tehnoloģijas jau skolas solā.
