Latvijā notiekošajās mācībās "BALTOPS 2025" ASV kaujas inženieri trenējas mūsdienu ierakumu karadarbībā

Latvijā
Sargs.lv/Task and Purpose
Mācības “BALTOPS”
Foto: galvenais virsnieks Džastins Stumbergs/ASV Jūras kara flote

Iedomājoties, ka virs viņu galvām būs ar droniem pilnas debesis, ASV jūrnieki un Jūras kājnieki kopā ar Latvijas armijas karavīriem mācību "BALTOPS" ietvaros šomēnes meža izcirtumā izveidoja tranšeju tīklu, kas īpaši paredzēts, lai pārdzīvotu dronu uzbrukumus. Jūras spēku kaujas inženieri jeb “Seabees” no Jūras spēku 14. Būvniecības bataljona un Jūras kājnieki no 8. inženieru atbalsta bataljona piedalījās mācībās Skrundā, lai trenētu gatavību ātri izveidoti un nostiprināt tranšejas. Mācību mērķis bija pilnveidot spējas izveidot aizsardzības pozīciju, kas spēj izturēt ienaidnieka bezpilota lidaparātu uzbrukumus.

Mācības pret bezpilota lidaparātiem notika ikgadējo plaša mēroga Baltijas operāciju jeb “BALTOPS” laikā, kas ir liela mēroga mācības, kuras lielākoties notiek jūrā vai gaisā. Tomēr daudzu vienību mācības saistībā ar dronu draudiem izgaismoja to, kāda loma šīm iekārtām ir gan kaujas laukos, gan plānošanas centros.

Mazas, lētas un viegli modificējamas bezpilota gaisa sistēmas ātri vien ir kļuvušas par vērtīgu mūsdienu karadarbības sastāvdaļu. Tās var ātri aizlidot līdz mērķim un nomest sprāgstvielas vai veikt vienvirziena uzbrukumu. Tāpat bezpilota lidaparāti var uzbrukt lielos baros, lai pārspētu aizsardzības pozīcijas.

"BALTOPS" mācībās galvenā uzmanība tiek pievērsta Jūras spēku taktikai un prasmēm, taču kaujas inženierija jau sen ir bijusi gan Jūras spēku, gan Jūras kājnieku vienību galvenā specialitāte. Šajā gadījumā būvniecību uz vietas paātrināja mobilā zāģēšanas iekārta, ko nodrošināja latviešu inženieri.

“Šie lauka nocietinājumi tiek būvēti, lai mazinātu iespējamo atklāšanu, ierobežotu bezpilota sistēmu iedarbību un uzlabotu spēku aizsardzību visā kaujas telpā,” Jūras spēku paziņojumā norāda Jūras spēku 14. Jūras spēku Būvniecības bataljona leitnants Vīts Lūiss.

Ukrainas karavīru pieredze rāda, ka ir nepieciešams uzlabot līdz šim aktuālos tranšeju tīklus, lai cīnītos pret bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Virs tranšejām tiek izvietoti tīkli, lai mēģinātu apturēt dronu uzbrukumus. Tāpat tranšejas tiek raktas ar vairākiem līkumiem, lai pretinieku dronam apgrūtinātu iekļūšanu tranšejā.

Image
Mācības “BALTOPS”
galvenais virsnieks Džastins Stumbergs/ASV Jūras kara flote

Šie modernie karadarbības ierakumi ir arī parādījuši, kā augsto tehnoloģiju sistēmas var integrēt vecākās aizsardzības sistēmās - ierakumos ir uzstādīti bezvadu interneta maršrutētāji, uzlādes stacijas un citi kiberdrošības un elektromagnētiskās karadarbības rīki.

Šomēnes notikušais Ukrainas uzbrukums Krievijas lidlaukiem parādīja, cik ātri bezpilota lidaparāti var izpostīt fiksētu pozīciju.

Kaujas tranšejas Pirmajā pasaules karā pārsvarā tika veidotas, lai nodrošinātu aizsardzību pret artilērijas apšaudēm. Latvijā ASV karaspēks saskārās ar citiem izaicinājumiem. Mūsdienu karadarbība liek apsvērt vairāk apstākļu, lai spētu nodrošināt karavīru aizsardzību. Izlūkošanas spējas mūsdienās ir ievērojami attīstījušās, tāpēc arī tranšeju maskēšana ir būtisks priekšnoteikums, lai izveidotu drošu patvērumu karavīriem.

“Mēs vienmēr domājam par mūsu redzamību no augšas, termiskās atklāšanas ietekmi un to, kā saglabāt pozīciju drošu no visiem leņķiem,” skaidroja 8. Inženieru atbalsta bataljona kaujas inženieru seržants Ostins Lī.

Dalies ar šo ziņu