D.Pavļuts: Cīņā ar Covid-19 pandēmiju no ārvalstīm var nākties lūgt arī medicīnas personāla atbalstu

Latvijā
Sargs.lv
Image
Veselības ministrs Daniels Pavļuts un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš
Foto: Evija Trifanova/LETA

Nevaram izslēgt, ka tuvākajā laikā Latvijai no ārvalstīm nāksies lūgt ne tikai tehnisko, bet arī mediķu atbalstu. Tā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst veselības ministrs Daniels Pavļuts. Līdz šim ārvalstu partneri Latvijas veselības aprūpes resoram jau nodevuši 1500 dažādas aprīkojuma vienības, kas tiek izmantotas Covid-19 pacientu aprūpē. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki, veselības ministra vārdiem runājot, gluži kā lielais brālis nācis palīgā veselības nozarei ik reizi, kad tā nav tikusi galā saviem spēkiem. Šoreiz karavīri iesaistījušies ne tikai medicīnas inventāra nogādāšanā slimnīcās, bet arī Covid-19 pacientu aprūpē slimnīcās, atbalstot mediķus.

Viņš norāda – tieši pirms divām nedēļām valdība lēma, ka cīņā ar Covid-19 nepieciešams arī Eiropas Savienības atbalsts. Līdz ar to Latvija lūdza palīdzību caur ES civilās aizsardzības mehānismu, nodrošinot mūsu medicīnas nozari ar iztrūkstošo pirmās nepieciešamības medicīnisko aprīkojumu tai skaitā plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām.  No Latvijas puses šo mehānismu uztur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas arī Veselības ministrijai devis padomu, kā šāda veica palīdzība vislabāk pieprasāma.

Image
Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana slimnīcām
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana slimnīcām/Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kopā prasītas aptuveni 1500 dažāda aprīkojuma vienības, pamatpozīcijas – plaušu ventilācijas iekārtas, vitālo dzīvības pazīmju monitorēšanas iekārtas, medikamentu ievadīšanas sūkņi jeb perfuzori, tāpat arī pārvietojamās izmeklēšanas iekārtas, tai skaitā arī ultrasonogrāfijas aparāti. 

Image
Eiropas Savienības medicīniskais inventārs Latvijas slimnīcām/Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Eiropas Savienības medicīniskais inventārs Latvijas slimnīcām/Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Vienkārši sakot, tās visas ir iekārtas, kas nepieciešamas, lai parastu slimnīcas gultu pārvērstu par Covid slimnieka ārstniecībai piemērotu gultu un daudzos gadījumos arī – pat sava veida intensīvās terapijas gultu smagi slimiem Covid-19 pacientiem,” viņš saka.

 “Lielākais apjoms nāk no pašas Eiropas Savienības krājumiem un rezervēm, kas izvietotas vairākās vietās ES. No Zviedrijas, Ungārijas un Nīderlandes esam saņēmuši iekārtas, kas mums uz sešiem mēnešiem tiek aizdotas lietošanā bez atlīdzības. Tur ir gan liels daudzums ventilatoru, gan monitori, gan perfuzori,” viņš stāsta.

Image
Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana slimnīcām/Armīns Janiks/Aizssardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana slimnīcām/Armīns Janiks/Aizssardzības ministrija

Tajā pašā laikā paralēli pieprasījumam civilās aizsardzības mehānisma līmenī Latvija ar atsevišķām valstīm kontaktējās arī divpusējā ceļā, un šobrīd šādi jau ir saņemta palīdzība no Somijas, kas ziedoja plaušu ventilatorus. Palīdzējusi arī Lietuva, šobrīd apstiprināts palīdzības piedāvājums arī no Francijas, sarakstā ir arī Polija, Čehija, Vācija. Līdz ar to atsevišķās pozīcijās iekārtu apjoms jau ir pietiekošs, bet dažās vēl esot iztrūkums, iespējams, papildus būs jāprasa, piemēram, perfūzijas šļirces sūkņu aprīkojuma komplekti.

Image
Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā/NBS
Foto: NBS
Foto: Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā/NBS
“Nevaram izslēgt, ka mums var nākties citām valstīm lūgt arī cilvēkresursus, jo Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca jau vērsusies Veselības ministrijā, sakot, ka viņiem jau šobrīd vajadzētu papildu anesteziologus, specializētus intensīvās terapijas ārstus un māsas, kas rūpējas tieši par smagi slimiem Covid pacientiem intensīvajā terapijā,” saka D. Pavļuts.
Image
Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā/NBS
Foto: NBS
Foto: Starptautiskās medicīniskā inventāra atbalsta kravas nogādāšana Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā/NBS

Vērtējot NBS atbalstu veselības nozarei šajā Covid pandēmijas laikā, viņš atzīst – abu nozaru sadarbība jau kopš gada sākuma ir ar pieaugošu tendenci.

“Mēs varam paļauties un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kā tādu vecāko brāli, kas izpalīdz katru reizi, kad kaut kas nesanāk vai citi nevar pagūt. Šajā laikā arī mainījušies dažādi sadarbības virzieni,” viņš saka.

Visu pavasari vērienīgs bija NBS un Zemessardzes atbalsts sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un iedzīvotāju plūsmas organizēšanā lielajos vakcinācijas centros, ko novērtējuši arī paši vakcinētie, atzinīgi izskatoties par saņemto palīdzību. Kad vasaras beigās lielie vakcinācijas centri tika aizvērti, un vietā nāca Baltkrievijas mērķtiecīgi radītā migrācijas krīze pie robežas, tad veselības un aizsardzības nozares vienojās, ka NBS atbalsts vakcinācijas procesā tiek samazināts un spēki novirzīti uz robežu. Tagad, rudenī, kad atkal ir atvērti lielie vakcinācijas centri, zemessargi atkal ir atbalstā.

Image
Zemesardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargi sniedz atbalstu masu vakcinācijas centrā Ķīpsalā/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Zemesardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargi sniedz atbalstu masu vakcinācijas centrā Ķīpsalā/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Otrs sadarbības virziens – bruņoto spēku pārstāvji ar savu transportu un cilvēkresursiem palīdz izvadāt mediķu-vakcinētāju brigādes uz viensētām un citām attālām vietām Latgales pierobežā, lai kāpinātu vakcinācijas aptveri tieši senioru vidū.

Trešais sadarbības virziens – atbalsts saņemtās starptautiskās palīdzības loģistikā. Brīdī, kad strauji sāka pienākt starptautiskā palīdzība – iekārtas un dzīvību uzturošie aparāti no dažādām valstīm, tie ātri bija jānogādā Latvijas slimnīcās. Iepriekš Veselības ministrijai palīdzējis VUGD, taču arī tā resursi bija ierobežoti.

Image
Zemesardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargi sniedz atbalstu masu vakcinācijas centrā Ķīpsalā/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Zemesardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargi sniedz atbalstu masu vakcinācijas centrā Ķīpsalā/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Bija vajadzīgs tāds reaģēšanas ātrums un mērogs, ka kārtējo reizi vērsos pie aizsardzības ministra pēc palīdzības. Atbilde bija tūlītēja, un bruņotie spēki mums palīdz gan kravas pieņemt, gan uzglabāt. Piemēram, kad svētdienas pēcpusdienā no Zviedrijas ienāca 80 ventilatori, tās uzreiz bija 40 paletes. NBS tos palīdz arī izvadāt pa slimnīcām,” saka D. Pavļuts, piebilstot, ka, piemēram, 4. novembrī pieprasītos plaušu ventilatorus saņēmušas arī Rēzeknes un Daugavpils slimnīcas.
Image
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi sniedz atbalstu darbā ar Covid-19 slimniekiem/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Foto: Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Foto: Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi sniedz atbalstu darbā ar Covid-19 slimniekiem/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde

Tāpat esot arī citas palīdzības epizodes, kurās iesaistījušies NBS. Piemēram, kādu vakaru pēc darba laika bijis nepieciešams nogādāt kravu ar skābekļa baloniem uz Daugavpili, un citi resursi nav bijuši pieejami, Latvijas armija nāca palīgā.

Ceturtais sadarbības virziens, kas aizsācies pavisam nesen, ir NBS personāla atbalsts slimnīcu darbā.

Image
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi sniedz atbalstu darbā ar Covid-19 slimniekiem/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Foto: Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Foto: Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi sniedz atbalstu darbā ar Covid-19 slimniekiem/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
“Covid pacientu ārstēšanā iesaistot arvien jaunas slimnīcas, lielākā problēma ir medicīnas personāla trūkums visdažādākās pozīcijās – trūkst gan ārsti un medmāsas, gan sanitāri un fiziska darba darītāji. Tāpēc radās ideja, ka vietās, kur jāveic smags atbalsta darbs, varētu lūgt palīdzību bruņotajiem spēkiem. Šobrīd jau 14 cilvēki ir nozīmēti palīdzībai Rīgas 1. un 2. slimnīcā, kā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā,” viņš saka.

“Sargs.lv” jau ziņoja, ka, atsaucoties uz Veselības ministrijas lūgumu, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi sniedz atbalstu Rīgas slimnīcām, lai nodrošinātu stacionāru darba nepārtrauktību, nogādā ārvalstu sūtīto medicīnisko aprīkojumu Latvijas slimnīcām, sniedz atbalstu vakcinācijas centru darbībā, kā arī nodrošina atbalstu iedzīvotāju vakcinācijai attālākajās lauku viensētās.

Dalies ar šo ziņu