Robežsargs ir apmācīts apsargāt robežu, ja viņš nelikumīgi pārvieto personas, turklāt tos ar varu dzen pāri citas valsts robežai, tad tā ir pilnīga robežsardzes struktūras degradācija. Tā, raksturojot Baltkrievijas dienestu pārstāvju darbību Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, intervijā “Sargs.lv” saka Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks (Galvenās pārvaldes priekšnieks) pulkvedis Juris Martukāns. Tikmēr Latvijas robežsargi, kaut arī ilgstoši strādā pastiprinātas fiziskās un emocionālās slodzes apstākļos, turas braši un profesionāli. Lai arī šāda ārkārtas situācija uz robežas iepriekš nav bijusi, viņi ir mācīti un trenēti šim uzdevumam – sargāt Latvijas Republikas robežu, tāpēc tas tiek darīts ar lielu atbildību un profesionalitāti.
Latvijas robežsargi – profesionāli un atbildīgi
Raksturojot Latvijas robežsargu psiholoģisko noturību šajā laikā, kad ir papildu slodze, tai skaitā arī emocionāla, J. Martukāns uzsver – robežsargi ir profesionāli sagatavoti un šādām situācijām iepriekš trenēti. Uzdevums gan šoreiz nav ordinārs, jo pretējās puses dienestu pārstāvji rīkojas pilnīgi pretēji tam, kā būtu jārīkojas robežsargiem.
Uz jautājumu, kā Latvijas robežsargi iztur emocionālo spriedzi, viņš atbild, ka robežsargi koncentrējas uz instruktāžu izpildi un galveno uzdevumu veikšanu. Pagaidām arī neesot informācijas, ka kāds no robežsargiem lūgtu psiholoģisko atbalstu. Katrā ziņā Valsts robežsardzes vadība šo situāciju regulāri monitorē un jūt komandā esošo garu. Ja kādam darbiniekam arī būs nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, tad šāds atbalsts tiks nodrošināts.
Turklāt robežsargi vienmēr patur prātā, ka nelikumīgo robežšķērsotāju kontingents ir dažāds, tās var būt arī personas ar apšaubāmu izcelsmi un nodarbošanos, nav garantijas, ka starp viņiem nav, piemēram, teroristu vai kaujinieku. Tāpat apšaubāma ir arī viņu morālā stāja – Latvijas robežsargi konstatējuši gadījumus dažu pieaugušo imigrantu mobilo telefonu ierakstos par neķītru uzvedību pret bērniem, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība.
Robežsargu uzdevums ir viņus atgriezt atpakaļ Baltkrievijas Republikā, taču tas netiek darīts, pielietojot fizisku spēku ar speciāliem cīņas paņēmieniem, bet gan izmantojot verbālas un zīmju metodes – viņiem tiek paskaidrots, parādīts un norādīts, kā jāatgriežas atpakaļ.
Nevienam robežsargu norīkojumam netiekot izsniegti elektrošoki, iespējams, tādas ierīces ir Baltkrievijas pusē. Latvijas robežsargu rīcībā esošais standarta ekipējums ir steks, gāzes baloniņš, roku dzelži un ierocis.
Jāpalielina robežsargu atalgojums
Taču, raksturojot kopējās tendences Valsts robežsardzē, J. Martukāns atzīst, ka pēdējo divu gadu laikā no dienesta atvaļinājušies vairāki cilvēki, kā galveno iemeslu norādot tieši zemo atalgojumu. Diemžēl robežsargu pašreizējais atalgojums neesot konkurētspējīgs, tāpēc daļa pāriet dienēt uz citām iekšlietu struktūrām.
“Tas kritums šobrīd ir ap 10%, taču tas liecina par kopējo ekonomisko stāvokli nozarē, nevis to, ka cilvēki būtu vīlušies darbā Valsts robežsardzē. Uzskatu, ka robežsardze ir viena no labākajām, sakārtotākajām un disciplinētākajām publiskās pārvaldes iestādēm, tomēr īpaši gados jauni cilvēki neizvēlas šo profesiju tieši atlīdzības apmēra dēļ,” viņš stāsta.
Jau ziņots, ka šī jautājuma risināšanā iekšlietu ministre Marija Golubeva virza priekšlikumu palielināt robežsargu atlīdzību, t.sk. dienestā esošajiem robežsargiem atjaunot robežpiemaksu, kas būtu atkarīga no slodzes, intensitātes un citiem faktoriem. Tāpat robežsargiem plānotas motivējošas piemaksas par darbu uz robežas ārkārtas situācijas laikā, šobrīd tiek gatavoti aprēķini, lai iesniegtu tos Iekšlietu ministrijā.
Vaicāts par vakcinācijas pret Covid-19 aptveri Valsts robežsardzē, J. Martukāns informē, ka šobrīd vakcinēti ap 60% robežsargu, savukārt teju 20% jau ir izslimojuši. Pārējie darbinieki tiek motivēti, vēršot robežsargu uzmanību, ka tikai tā viņi var pasargāt sevi un dienesta biedrus. Arī dienests uz robežas ir pakļauts Covid riskam, jo daļa nelikumīgo robežšķērsotāji, ar ko viņi nonāk ciešā kontaktā, var būt saslimuši. Tieši tāpēc plānots rosināt robežsargiem noteikt arī īpašu Covid riska piemaksu.
“Cilvēki ir papildu jāmotivē, jo šī slodze ir nesalīdzināma ar pienākumu veikšanu ikdienas režīmā, iepriekš nekas līdzīgs uz robežas nav noticis. Lai arī pagaidām Ministru kabinets ārkārtas situāciju noteicis līdz šī gada 10. novembrim, nav garantijas, vai tā netiks pagarināta,” saka pulkvedis J. Martukāns.
Augstu vērtē sadarbību ar NBS
Vērtējot līdzšinējo sadarbību ārkārtas situācijas laikā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tai skaitā Zemessardzi, viņš saka lielu paldies visiem iesaistītajiem karavīriem un zemessargiem. Šis atbalsts bijis nenovērtējami svarīgs.
“Šī situācija nav Valsts robežsardzes, bet gan valsts mēroga problēma, tāpēc NBS un arī Valsts policijas iesaiste ar ātru sadarbības jautājumu risināšanu ir bijis liels atbalsts,” viņš saka, piebilstot, ka šobrīd esošais atbalsts ir optimāls, un ar to iespējams nodrošināt pašreiz visu nepieciešamo uzdevumu veikšanu.
Jau ziņots, ka Baltkrievija arī pārtraukusi sadarbību pilnvaroto robežas pārstāvju līmenī ar Latvijas Valsts robežsardzi, pretēji tam, ka 2014. gadā noslēgtais abu valstu līgums par sadarbību uz kopīgās robežas paredz regulāru komunikāciju un incidentu izvērtēšanu.
J. Martukāns norāda – operatīvo vadības nodaļu līmenī, kā arī robežkontroles punktos, kur robežsargi atrodas viens otram pretī, minimāla informācijas apmaiņa notiekot, taču saistībā ar zaļās robežas šķērsošanu pilnvaroto robežas pārstāvju līmenī līdz pagājušai nedēļai Latvija puse bija sagatavojusi 29 pieprasījumus par nelikumīgas robežas šķērsošanas faktu, bet Baltkrievijas puse ne uz vienu no tiem nav sniegusi atbildi.
