Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā, kas 23. februārī publicēta BBC, paziņoja, ka Ukraina varētu pāriet uz pilnībā profesionālu, uz līgumiem balstītu armiju, ja saņemtu papildu finansiālu atbalstu no Eiropas partneriem. Kopš iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainā ir spēkā karastāvoklis un obligātā mobilizācija. Vīrieši vecumā no 25 līdz 60 gadiem ir pakļauti obligātajam dienestam, kā arī vīrieši no 18 gadu vecuma ar iepriekšēju militāro pieredzi. Neskatoties uz šiem pasākumiem, Ukrainas Bruņotie spēki turpina saskarties ar personāla trūkumu, kamēr kaujas darbība notiek vairākos reģionos vienlaikus.
Zelenskis norādīja, ka Eiropa varētu palīdzēt Ukrainai pāriet no mobilizācijā balstītas sistēmas uz brīvprātīgu, uz līgumiem balstītu armiju. Viņš uzsvēra, ka Krievija lielā mērā paļaujas uz apmaksātiem līgumkaravīriem un piedāvā ievērojamus finansiālus stimulus. Ukraina, pēc viņa teiktā, vēlētos paplašināt līguma dienesta modeli, taču tai trūkst pietiekama finansējuma. Zelenskis atzina, ka šo programmu Eiropas partneri pagaidām nav finansējuši, vienlaikus izsakot pateicību par jau sniegto militāro un finansiālo atbalstu.
Saskaņā ar pašreizējo Ukrainas sistēmu līguma dienests ir brīvprātīgs. Pašlaik iespējams noslēgt vairāku gadu līgumus un daudzos gadījumos izvēlēties vienības, kurām vēlas pievienoties. Līgumkaravīriem pienākas papildu finansiāli labumi, tostarp iestāšanās prēmijas, priekšrocības mājokļa kredīta saņemšanā un kompensācijas par īres un pārcelšanās izdevumiem. Sistēma ļauj dienestā iestāties arī personām, kuras saskaņā ar Ukrainas likumiem nav pakļautas obligātajai mobilizācijai.
Atšķirībā no līgumkaravīriem mobilizētās personas pēc apmācības pabeigšanas tiek norīkotas uz tām vienībām, kurām nepieciešams papildinājums, ja vien tās nav piesaistītas caur īpašiem rekrutēšanas dienestiem. Karastāvokļa laikā gan mobilizētie karavīri, gan līgumkaravīri var tikt atvaļināti tikai pēc vispārējas demobilizācijas izsludināšanas un karastāvokļa atcelšanas, ar ierobežotiem izņēmumiem veselības stāvokļa vai ģimenes aprūpes pienākumu dēļ.
Krievija nav oficiāli izsludinājusi jaunu mobilizācijas vilni. Tomēr, sākot ar 2026. gada janvāri, tā ieviesa nepārtrauktu, visa gada militāro iesaukšanu, aizstājot iepriekšējo divreiz gadā notiekošo iesaukšanas kārtību. Krievijas likumi aizliedz obligātā dienesta karavīriem tieši piedalīties kaujas operācijās, lai gan ir ziņojumi par iesaucamajiem, kuri gājuši bojā vai nonākuši gūstā kaujās Ukrainā. Vienlaikus Krievija ir paplašinājusi līgumkaravīru vervēšanu. Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas dienesta datiem, Krievija mēnesī vervē aptuveni 35 000 līgumkaravīru un piedāvā maksājumus līdz pat 2 miljoniem rubļu jeb apmēram 26 000 ASV dolāru.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainai nepieciešams lielāks finansiālais un militārais atbalsts, lai līdzsvarotu Krievijas resursus. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas rīcībā nav tāda paša apjoma ieroču kā Krievijas Federācijai, un atkārtoti norādīja, ka valsts bruņoto spēku uzturēšanai un pārstrukturēšanai būs nepieciešams papildu Eiropas finansējums.
