Kopējais Krievijas un Ukrainas karavīru skaits, kuri gandrīz četru gadu ilgā kara laikā ir gājuši bojā, ievainoti vai pazuduši bez vēsts, līdz šī gada pavasarim var sasniegt gandrīz divus miljonus, ziņo laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz jaunu pētījumu.
Medijs norāda, ka šis skaitlis ir satriecošs, jo Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā joprojām turpinās.
ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) Vašingtonā otrdien, 27. janvārī, publicēja pētījumu, kurā teikts, ka gandrīz 1,2 miljoni Krievijas militārpersonu un apmēram 600 tūkstoši Ukrainas karavīru ir gājuši bojā, ievainoti vai pazuduši bez vēsts. Tādējādi kopējais abu pušu zaudējumu skaits sasniedz gandrīz 1,8 miljonus.
Rakstā uzsvērts, ka kopš pilna mēroga kara sākuma precīzu zaudējumu skaitu ir bijis grūti noteikt. Tiek uzskatīts, ka Krievija sistemātiski samazina kritušo un ievainoto skaitu, savukārt Ukraina oficiālus datus par saviem zaudējumiem nepublisko. Tāpēc pētījums balstīts uz ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm.
Saskaņā ar šiem datiem Krievijas panākumi Ukrainā ir minimāli. Atsevišķos frontes posmos Krievijas armija virzās uz priekšu tikai par 15 līdz 70 metriem dienā. CSIS norāda, ka kopš 2024. gada janvāra Krievija ir ieņēmusi apmēram 1,5% Ukrainas teritorijas, bet kopumā kopš 2022. gada tai izdevies okupēt aptuveni 20% valsts.
Lai gan ziemas sals ir palēninājis abu pušu karaspēka kustību, Krievija ir panākusi ievērojamu progresu Luhanskas un Doneckas apgabalos, kur tās armija turpina mēģinājumus pilnībā pārņemt kontroli pār Donbasu.
Izdevums norāda, ka abas puses ir mainījušas taktiku. Pastāvīgās dronu klātbūtnes dēļ Krievija daļēji atteikusies no plašas smagās bruņutehnikas izmantošanas. Tā vietā tiek izmantotas nelielas karavīru grupas, kas pārvietojas ar motocikliem vai kājām, cerot būt mazāk pamanāmas bezpilota lidaparātiem. Savukārt Ukrainas dronu operatori seko pēdu un riepu nospiedumiem sniegā, lai atklātu Krievijas karaspēka kustību.
Rakstā teikts, ka jaunākie dati par zaudējumiem publiskoti pēc tam, kad pirmo reizi šādā formātā notikušās sarunas starp Krievijas, Ukrainas un ASV amatpersonām sestdien noslēdzās uz negaidīti pozitīvas nots. Tomēr, kā uzsver izdevums, kritušo skaits turpina pieaugt.
Saskaņā ar CSIS datiem, kopš brīža, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins 2022. gada februārī deva pavēli iebrukt Ukrainā, ir gājuši bojā aptuveni 325 tūkstoši Krievijas karavīru. Pētījumā norādīts, ka “neviena lielvara kopš Otrā pasaules kara nav cietusi tik lielus zaudējumus”.
Tiek lēsts, ka 2025. gadā vien gājuši bojā vai ievainoti ap 415 tūkstošiem Krievijas karavīru, kas vidēji ir gandrīz 35 tūkstoši mēnesī. “The New York Times” atgādina arī ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušajā nedēļā pausto, ka Ukrainā ik mēnesi iet bojā aptuveni 26 tūkstoši karavīru.
Pētījuma autori lēš, ka kopš 2022. gada 24. februāra varētu būt krituši no 100 līdz 140 tūkstošiem Ukrainas militārpersonu. Vienlaikus uzsvērts, ka Krievijas karavīru skaits kaujas laukā ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā Ukrainai. Tas skaidrojams ar Krievijas lielāko iedzīvotāju skaitu, kas ļauj tai papildināt savas rindas, kamēr Ukraina zaudē ievērojamu daļu no savas mazākās armijas.
