Četru gadu laikā Krievijas militārie spēki joprojām nav atraduši efektīvu veidu, kā izlauzt Ukrainas aizsardzību, neraugoties uz militāro pārākumu. Kā raksta “Forbes”, galvenais iemesls ir frontes virsnieku nespēja pieņemt kritiski svarīgus taktiskos lēmumus, kas nepieciešami uzvarai atsevišķās kaujās. To nosaka Krievijas militārā doktrīna, kas balstās uz stingru direktīvu vadību, kā arī daudzu jaunāko virsnieku pieredzes trūkums. Tagad Krievijā ir izdomāts risinājums šai problēmai. Plānots frontē ieviest uz mākslīgā intelekta balstītu sistēmu “Svod”, kas palīdzēs komandieriem pieņemt galvenos taktiskos lēmumus.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu sistēma “Svod” ir paredzēta, lai apkopotu un apvienotu dažādus izlūkošanas avotus, tostarp satelītu datus, aerofotogrāfijas, izlūkošanas ziņojumus un atvērtajos avotos pieejamo informāciju, vienotā informācijas telpā. Pēc tam sistēma izmanto progresīvas datu apstrādes metodes, tostarp mākslīgo intelektu, lai analizētu ienākošās datu plūsmas, modelētu iespējamos operatīvos scenārijus un palīdzētu komandieriem pieņemt būtiskus lēmumus.
“Krievijas militārie līderi, šķiet, uzskata “Svod” par līdzekli, kas varētu paātrināt lēmumu pieņemšanas ciklus, novirzot frontes komandierus uz optimālāko rīcības virzienu,” norādīts rakstā.
Lai gan detalizētas sistēmas “Svod” tehniskās specifikācijas nav publiskotas, visticamāk, tā nav viena atsevišķa, speciāli izstrādāta fiziska ierīce. Drīzāk “Svod”, pēc visa spriežot, ir programmatūras vadīta sistēma, kas darbojas esošo militāro platformu tīklā. Faktiski tā ir digitāla arhitektūra, kas integrē datu plūsmas un lēmumu atbalsta rīkus un nodrošina tos komandieriem, izmantojot datorus vai planšetes, kuras jau tiek lietotas taktiskajā līmenī.
Kā raksta “Forbes”, sistēmas operatīvie izmēģinājumi tika pabeigti jau 2025. gada decembrī. Paredzams, ka Krievijas karaspēks sāks sistēmas ieviešanu 2026. gada aprīlī, ar mērķi līdz 2026. gada septembrim to izmantot visos bruņoto spēku veidos. Pirmās vienības, kurām sistēma tiks piešķirta, būs 2. un 41. apvienoto spēku armiju bataljoni, kas pašlaik piedalās uzbrukuma operācijās Pokrovskas virzienā.
“Šāds grafiks liecina, ka “Svod” tiek izstrādāta kā tūlītējs risinājums vadības un kontroles sistēmu trūkumu novēršanai, nevis kā ilgtermiņa modernizācijas projekts,” norādīts rakstā.
“Forbes” arī uzsver, ka uz mākslīgā intelekta balstīti lēmumu pieņemšanas rīki parasti ir visefektīvākie pret pretiniekiem, kuri izmanto stingru un paredzamu doktrīnu. Ukrainas pieeja karam, savukārt, balstās uz nepārtrauktu pielāgošanos, ātru taktisko apmācību un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.
“Šī dinamika apgrūtina mēģinājumus precīzi modelēt Ukrainas rīcību, tādējādi samazinot sistēmas “Svod” spēju analizēt kaujas lauku un ģenerēt praktiski izmantojamus ieteikumus,” secināts rakstā.
