Lielākā daļa ievainojumu Krievijas un Ukrainas karā rodas nevis no lodēm, bet gan no sprādzieniem un šķembām. Par to ziņo “Business Insider”, atsaucoties uz Ukrainas mediķiem un ASV militārajiem veterāniem.
Medijs norāda, ka klasiskas apšaudes frontē kļūst arvien retākas. Mūsdienu kaujas laukā dominē artilērija, mīnas un bezpilota lidaparāti, kas rada sprādzienu un šķembu ievainojumus. Tie bieži ir smagi, skar vairākas ķermeņa daļas vienlaikus un nereti noved pie amputācijām.
Ukrainas militārā mediķe Jekaterina Zirka stāsta, ka arvien biežāk saskaras ar ievainojumiem bez skaidri redzamas “ieejas brūces”. Tā vietā karavīru ķermenī ir desmitiem mikroskopisku traumu, ko radījušas sprādzienu šķembas. Šī realitāte ir mainījusi arī viņas medicīnisko aprīkojumu un pieeju palīdzības sniegšanai.
Zirka uzsver, ka pieaug arī tādu traumu skaits, kurām nav redzamu ārējo bojājumu. Tie ir smadzeņu satricinājumi, plīsušas bungādiņas un plaušu bojājumi, ko izraisa spiediena viļņi sprādzienu laikā.
ASV Jūras spēku veterāns Džefrijs Velss, kurš piedalās Ukrainas civiliedzīvotāju medicīniskajā apmācībā, norāda, ka lielākā daļa bojāgājušo valstī mirst nevis tiešās sadursmēs frontē, bet gan no raķešu un dronu uzbrukumos gūtām traumām. Savukārt Marks Antals, ASV elitārās specvienības “Delta Force” veterāns, uzsver, ka mazāk nekā 2% karavīru frontē gūst šautas brūces. “Gandrīz visi ievainojumi ir no droniem un šķembām,” viņš saka.
“Business Insider” secina, ka bezpilota lidaparāti šajā karā ieņem centrālo lomu un tiek izmantoti plašāk nekā jebkurā iepriekšējā konfliktā. Tie ne tikai paši veic triecienus, bet arī palīdz vadīt artilērijas un cita tradicionālo ieroču sistēmu veiktos triecienus. Lai gan šaujamieroči nav pazuduši, karavīri arvien vairāk paļaujas uz droniem, artilēriju, granātām un mīnām, tostarp pozīciju mīnēšanai un ierakumu “tīrīšanai” ar bezpilota palīdzību.
Izdevums arī norāda, ka Ukraina jau uzstāda ložmetējus un citu bruņojumu uz bezpilota sauszemes robotiem, radot jaunas iespējas uzbrukt pretiniekam bez tieša riska saviem karavīriem. Tomēr šādas sistēmas pagaidām tiek izmantotas ierobežotā apjomā.
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis iepriekš paziņojis, ka 2025. gada laikā izdevies samazināt personāla zaudējumus par 13%. Viņš arī norādīja, ka gada laikā Ukrainas Aizsardzības spēki likvidējuši vai ievainojuši aptuveni 418 tūkstošus Krievijas karavīru.
Jaunais aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs savukārt uzsver, ka Ukraina virzās uz pilnīgu autonomiju kaujas laukā – no mašīnredzes un datu analītikas līdz dronu spietiem. Valsts mērķis ir kļūt par pirmo pasaulē, kas spēj prognozēt un neitralizēt ienaidnieka uzbrukumus, izmantojot mākslīgo intelektu.
