ASV prezidents Donalds Tramps guva lielu ārpolitisku uzvaru Gazas sektorā, panākot uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un “Hamās”. Viņš arī paziņoja, ka tagad plāno koncentrēties uz kara izbeigšanu Ukrainā. Kā raksta “The Wall Street Journal”, panāktais miers Gazā Trampam sniedzis būtisku norādi par to, kā varētu panākt mieru arī Ukrainā.
"ASV un Eiropas amatpersonas brīdina, ka ne Krievija, ne Ukraina neplāno mainīt savu militāro stratēģiju pēc Trampa sākotnējiem panākumiem Tuvajos Austrumos. Tāpat tiek uzsvērts, ka ilgtermiņa vienošanās par noturīgu mieru Gazas sektorā vēl nav garantēta," norāda WSJ.
Tomēr pastāv cerība, ka ASV prezidents varētu izmantot šo diplomātisko uzvaru un izdarīt pareizos secinājumus, lai atsāktu centienus panākt Krievijas prezidenta Vladimira Putina atgriešanos pie sarunu galda.
Trampa galvenā mācība
Ja Tramps no Izraēlas un “Hamās” vienošanās var izdarīt kādu mācību, kas būtu pielietojama Ukrainas karam, tad, pēc Eiropas amatpersonu domām, to varētu raksturot ar vienu vārdu: spiediens.
Eiropas amatpersonas norāda, ka finansiālo sankciju pastiprināšana pret Krieviju šobrīd ir kritiski svarīga, jo tās ekonomika balansē uz krīzes robežas, vienlaikus pārslēdzoties uz pilna mēroga kara ekonomiku.
“Spiediens bija tas, kas piespieda “Hamās” sēsties pie sarunu galda, un mēs līdz šim vēl neesam redzējuši līdzīgu spiedienu pret Krieviju,” paziņoja bijušais ASV vēstnieks ANO Kurts Volkers.
Tomēr līdz šim Tramps nav izdarījis līdzvērtīgu spiedienu uz Putinu. Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā cer, ka situācija mainīsies, ņemot vērā Trampa panākumus Tuvajos Austrumos un viņa pieaugošo neapmierinātību ar Krieviju pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzsākt sarunas, raksta WSJ.
Vienlaikus Krievija joprojām ir nozīmīga militāra lielvara. Austrijas militārais analītiķis Francs-Štefans Gadi norāda, ka Kremļa militārais spēks ierobežo Trampa iespējas piespiest Krieviju sēsties pie sarunu galda: “Krievijas kodolarsenāls vienmēr būs faktors jebkurā spiediena kampaņā. Savienotās Valstis patiesībā neizrāda nekādu vēlmi provocēt eskalāciju.”
Gadi uzskata, ka daudz ticamāks scenārijs ir tāds, kurā Tramps tieši vienojas ar Putinu par uguns pārtraukšanu un pēc tam mēģina piespiest Ukrainas prezidentu Zelenski to pieņemt: “Šāds scenārijs atbilst Trampa skaļajam vienpusējās diplomātijas stilam un viņa gatavībai izdarīt spiedienu uz Zelenski, lai panāktu vienošanos, kas pilnībā nesakrīt ar Eiropas un Ukrainas mērķiem.”
Ķīnas faktors
Vēl viens faktors, kas sarežģī Krievijas–Ukrainas konfliktu un kuru Trampam nebija jāņem vērā Tuvajos Austrumos, ir Ķīna, kas kļuvusi par Krievijas galveno ekonomisko un politisko balstu.
“ASV uztur ciešas attiecības ar Kataru, Ēģipti un Turciju — Tuvējo Austrumu valstīm, kas palīdzēja īstenot miera plānu Gazā, vājinot “Hamās” pozīcijas. Par Ķīnu to pašu teikt nevar — tā ir ASV galvenais ģeopolitiskais konkurents un globāla lielvara.”
Vienlaikus amatpersonas norāda, ka, ņemot vērā Krievijas pieaugošo atkarību no Ķīnas, Pekina varētu spēlēt konstruktīvu lomu, mudinot Putinu pieņemt miera vienošanos, ja vien Tramps spēs viņus tam pierunāt.
“Ja mēs nonāksim līdz brīdim, kad Ķīna sapratīs, ka tās interesēs ir, lai Krievija pārtrauktu karu, un paziņos to Maskavai, tam būs liela nozīme,” saka Volkers. “Diemžēl šobrīd mēs tam vēl neesam gatavi.”
Iepriekš Tramps norādīja, ka pēc miera vienošanās noslēgšanas Gazā viņš plāno atrisināt arī karu Ukrainā. Viņš arī paziņoja, ka neizslēdz iespēju nodot Ukrainai “Tomahawk” raķetes.
