Vašingtonā bāzētās domnīcas “Hudson Institute” eksperti apkopojuši astoņu agresorvalsts Krievijas civilās un militārās infrastruktūras objektu sarakstu, kuru iznīcināšana Ukrainas aizstāvjiem lauzt kara gaitu un būtiski mazināt Krievijas tālākās agresijas spējas.
“Hudson Institute” pētnieku Lūka Kofija un Čana Kasapoglu veidotajā Ukrainas potenciālo mērķu sarakstā iekļauti astoņi vērtīgi, militāri ticami mērķi, kurus Ukrainai vajadzētu iznīcināt, lai vājinātu Krievijas karadarbības spējas un palielinātu agresorvalsts izmaksas par sagrābto Ukrainas teritoriju okupāciju.
Ziņojumā norādīts, ka viens trieciens pret jebkuru no šiem mērķiem nespēs dot izšķirošu ietekmi, taču to pakļaušana ilgstošiem triecieniem varētu būtiski kaitēt Krievijas militārajai infrastruktūrai un kavēt tās spēju turpināt 2022. gadā sākto agresiju.
Pirmais no zinātnieku sastādītā iespējamā Ukrainas mērķu saraksta Krievijā ir Volgas-Donas kanāls, kas savieno Kaspijas un Melno jūru, ļaujot Krievijai nodršināt kuģniecību starp abām jūrām, bet Irānai — ātri un efektīvi piegādāt ieročus Krievijai pāri Kaspijas jūrai.
Kā uzskata L. Kofijs un Č. Kasapoglu, Ukrainai vēlamais militārais mērķis – Volgas – Donas kanāla 13 slūžu sistēmas sabojāšana vai iznīcināšana, būtu sarežģīta operācija. Kā norāda ASV eksperti, Krievijas pretgaisa aizsardzība šajā apgabalā ir vāja, taču lai šiem objektiem nodarītu vērā ņemamu kaitējumu, Ukrainas bezpilota lidaparātiem un raķetēm nepieciešamas jaudīgas kaujas galviņas un precīza vadības sistēma, kas ļautu izdarīt triecienus vajadzīgajās konstrukciju vietās.
Otrais objekts, kuru nepieciešams iznīcināt, vai apgrūtināt tā darbību ir Krievijas un Irānas kopīgā dronu rūpnīca. Tatarstānā izvietotā rūpnīca ražo lielāko daļu Irānas izstrādāto “Shahed” tipa dronu, kurus Krievija izmanto Ukrainas pilsētu bombardēšanai. Abi zinātnieki pieļauj - lai gan Ukrainas bruņotie spēki ar savām bombardēšanas operācijām, iespējams, nevar iznīcināt visu rūpnīcu, tie var mērķēt uz ražotnes Ahilleja papēdi –elektroapgādi.
Trešais nozīmīgākais mērķis, jeb mērķu grupa, pret ko Ukrainai būtu jāvērš triecieni Krievijas teritorijā ir robežas šķērsošanas punkti starp Krieviju un Ķīnu, caur kuriem tiek transportēta Ķīnas elektronika un citas preces, kas uztur pie dzīvības kā Krievijas bruņotos spēkus, tā arī valsts ekonomiku.
Ziņojumā teikts, ka 60% no pārrobežu dzelzceļa satiksmes notiek caur Manžouli–Zabaikaļskas un Suifenhes–Pograničnija robežas šķērsošanas punktiem. Abi zinātnieki uzsver, ka neatbalsta Ukrainas uzbrukumu Ķīnas teritorijai, taču norāda, ka teritorijā ap šiem robežas šķērsošanas punktiem ir vairākas citas – mazākas robežas šķērsošanas vietas, taču ar tik pat lielu nozīmi apgādē.
Ceturtā nozīmīgā Ukrainas mērķu grupa cīņā pret Krieviju pēc “Hudsonas institūta” ziņojuma, ir četri tilti, kas savieno okupēto Krimu ar Krievijas teritoriju. Papildus Kerčas tiltam, jeb tā sauktajam “Krimas tiltam” , pret kuru Ukraina periodiski veikusi uzbrukumus, iznīcināmās infrastruktūras sarakstā ir arī Čonharas, Sivašas un Heničeskas tilti.
Astotais triecienu mērķis pētnieku ieskatā ir Krievijas okupētā Piedņestra Moldovas teritorijā. Krievijas atbalstīts separātiskais Moldovas reģions, pašlaik uzņem aptuveni 1500 Krievijas karavīru. Piedņestra, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Ukrainas, ir ieskauta Ukrainas un Moldovas teritorijā, un tādējādi tā ir izolēta no Krievijas armijām Ukrainas austrumos.
Vienlaikus institūta pētnieki atzīst, ka uzbrukums Piedņestrai būtu visizaicinošākais, ņemot vērā, ka lieli resursi Ukrainas armija jāatvēl pastāvīgu Krievijas uzbrukumu atvairīšanai valsts austrumos. Tas nozīmē, ka šādai operācijai Ukrainai vienkārši var pietrūkt brīvi pieejama karaspēka.
