Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā ne tikai pārrakstīja ģeopolitikas likumus, bet arī radikāli mainīja kara lauka realitāti. Jo īpaši — tanku nozīmi. Kara sākumā abu valstu tanku armijas atgādināja Aukstā kara laiku, bet šodien tanki kļuvuši par improvizētām, apdraudētām platformām, kas spiestas pielāgoties jauniem, lētākiem un daudz mobilākiem ienaidniekiem — droniem, raksta “New York Times”.
Kara sākumā Ukrainas spēki efektīvi iznīcināja Krievijas tankus ar Rietumos ražotiem prettanku raķešu kompleksiem, piemēram, „Javelin”. Trāpījumi vājajās vietās — galvenokārt no augšas — padarīja tankus par vieglu mērķi.
Pēcāk, reaģējot uz šiem uzbrukumiem, tanki tika pārklāti ar režģiem, „sietiem” un improvizētu bruņojumu. Tomēr, sākot ar 2023. gadu, galveno apdraudējumu sāka radīt FPV droni — lēti, ātri un nāvējoši. Tie pārvērtuši kara lauku par „dzīvu medību zonu”, kurā tanku iznīcināšana vairs nav sarežģīts militārs uzdevums, un to spējīga veikt pat civilpersonām pieejama tehnika par salīdzinoši nelielām izmaksām.
Lai saglabātu kaujas spējas, abu pušu tanku apkalpes nemitīgi eksperimentē ar aizsardzības uzlabojumiem. Ukrainai šajā ziņā ir priekšrocība — vietējā dronu industrija un tehniski radoša vide ļāvusi ātrāk pielāgoties.
Pat modernajiem amerikāņu M1 “Abrams” tankiem, kas tika piegādāti Ukrainai 2023. gada rudenī, izrādījās nepieciešama papildu aizsardzība. Tie izrādījās tikpat ievainojami pret droniem kā padomju laika T-72.
Šodienas fronte vairs nelīdzinās situācijai pirms trim gadiem. Laukus šķērso optiskās šķiedras tīkli, pa ko tiek vadīti droni. Gaisā pastāvīgi lidinās uzbrukuma un izlūkošanas bezpilota lidaparāti. Miljonus vērta tehnika tiek iznīcināta ar simtiem eiro vērtām ierīcēm.
Tas piespiedis armijas būtiski samazināt smagās tehnikas izmantošanu. Tomēr tanki nav pazuduši no spēles — tie joprojām ir svarīgi uzbrukumos, aizsardzībā un kā atbalsts kājniekiem. Tikai tagad — ar nepārtrauktu uzraudzību.
