Krievijas bruņotajiem spēkiem līdz šim nav izdevies izvērst pietiekami daudz rezervju, lai nostiprinātu savas pozīcijas pie Dobropiļas, un, visticamāk, viņiem radīsies grūtības šādus panākumus saglabāt. Tā norādīts ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
Analītiķi atklāj, ka Krievijas armija šajā frontes sektorā pielietojusi specifisku taktiku – sākotnēji ar nelielām kaujas grupām tiek meklēti vājie punkti Ukrainas aizsardzībā, un pēc tam, kad iegūta piekļuve Ukrainas spēku aizmugurei, tiek gaidīts papildu spēku pieplūdums, lai uzbruktu un nostiprinātos teritorijā.
Lai arī šāda taktiskā virzība ir salīdzinoši straujāka un dziļāka nekā iepriekš, ISW norāda, ka Krievijai, visticamāk, neizdosies pārvērst šos panākumus operatīva mēroga izrāvienā.
Institūts uzsver, ka šie panākumi nav nākuši pēkšņi – tie ir mēnešiem ilgas gatavošanās rezultāts, tostarp, izmantojot uzlabotu bezpilota lidaparātu triecienu taktiku, kas sniegusi priekšrocības uzbrukumos pret svarīgām Ukrainas aizsardzības pozīcijām.
Tomēr šī virzība uz priekšu Krievijai prasījusi augstu cenu – saskaņā ar ISW datiem, kopš kaujām šajā sektorā, kas sākās 2024. gada februārī, Krievijas spēki pavirzījušies tikai aptuveni 55 km. Tikmēr zaudētas vairāk nekā piecas bruņutehnikas un tanku divīzijas Pokrovskas rajonā kopš ofensīvas pret Avdijivku sākuma 2023. gada oktobrī un vēlākajām kaujām Doneckas apgabala rietumos.
Krievijas amatpersonas jau cenšas izmantot Dobropiļas virzienā gūto progresu, lai ietekmētu gaidāmo tikšanos starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu.
ISW norāda, ka Kremļa stratēģiskais mērķis joprojām ir nemainīgs – salauzt Ukrainas, ASV un Eiropas gribu un panākt Ukrainas pilnīgu kapitulāciju.
