Krievija arvien biežāk izmanto ķīmiskos ieročus pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai radītu maksimālas ciešanas un piespiestu Kijivu kapitulēt. Par to otrdien, 15. jūlijā, Briselē paziņojusi Eiropas Savienības augstākā diplomāte Kaja Kallasa, atsaucoties uz Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu kopējo ziņojumu.
Kā norāda Vācijas ārējā izlūkdienesta BND un Nīderlandes militārā un vispārējā izlūkdienesta (MIVD un AIVD) kopējais paziņojums, Krievija ir veikusi vairāk nekā 9000 uzbrukumu, kuros izmantoti ķīmiskie ieroči, kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šobrīd tiek izmantoti gan asaru gāzes, gan nāvējošā hloropikrīna (chloropicrin) ieroči.
“Krievija izmanto plašu ķīmisko vielu spektru, un to pielietošana kļūst arvien biežāka. Vērojama arī gatavība pielietot spēcīgākus līdzekļus,” teikts izlūkdienestu paziņojumā.
Saskaņā ar Nīderlandes Aizsardzības ministrijas informāciju, vismaz trīs Ukrainas karavīri ir miruši no ķīmisko vielu iedarbības. Taču reālais upuru skaits, visticamāk, ir daudz lielāks, jo ķīmisko vielu izmantošana piespiež karavīrus pamest pozīcijas, tādējādi padarot viņus par viegliem mērķiem parastajiem uzbrukumiem.
Saskaņā ar Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu datiem, Krievijas karaspēks sistemātiski izmanto dronus, lai iemestu hloropikrīna kapsulas ierakumos, piespiežot karavīrus pamest segtās pozīcijas, kļūstot par viegliem mērķiem konvencionālajiem ieročiem. Šāda taktika ļauj apiet tiešās cīņas un palielina Ukrainas zaudējumus, vienlaikus radot psiholoģisku efektu un graujot morāli.
“Krievijas ķīmisko ieroču pielietošana kļūst sistemātiska un plaša. Tas ir nepieņemami un vēlreiz apliecina agresora brutalitāti,” norāda Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans. “Šī tendence ir bīstama ne tikai Ukrainai, bet arī pārējai Eiropai un pasaulei.”
Ministrs aicināja ieviest stingrākas sankcijas pret Krieviju un nodrošināt neatslābstošu militāro palīdzību Ukrainai, lai nepieļautu ķīmisko ieroču lietošanas normalizēšanos.
Krievija ir viena no 65 valstīm, kas ir parakstījusi un ratificējusi Ķīmisko ieroču konvenciju. Tajā skaidri aizliegta šādu ieroču izstrāde, uzglabāšana un izmantošana. Saskaņā ar izlūkdienestu datiem, Krievijas militārā vadība un bruņoto spēku vienības aktīvi iesaistās šo ieroču pielietošanā un to attīstības atbalstā.
Vienlaikus Krievija palielina ieguldījumus ķīmisko ieroču pētniecībā un piesaista jaunus zinātniekus šai programmai.
