
Pēdējās dienās Krievija ir veikusi lielākos gaisa uzbrukumus Ukrainai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku ziņojumiem, naktī uz 25. maiju tika palaisti 69 raķetes un 298 droni, no kuriem 45 raķetes un 266 droni tika notriekti. Šie uzbrukumi izraisīja vismaz 12 cilvēku nāvi, tostarp trīs bērnu, un ievainoja vairāk nekā 60 cilvēkus.
Amerikas Savienoto Valstu Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi norāda, ka šie masīvie uzbrukumi nav tikai militāras operācijas, bet arī stratēģisks mēģinājums novērst uzmanību no Krievijas neveiksmēm frontē. ISW uzsver, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas iedvest Rietumu sabiedrībā pārliecību par Krievijas uzvaras neizbēgamību, lai mazinātu atbalstu Ukrainai.
ISW arī atzīmē, ka Krievijas militārā rūpniecība nespēj pietiekami ātri aizvietot zaudēto bruņojumu un tehniku, kas liecina par ievērojamiem resursu ierobežojumiem. Tā rezultātā Krievija paļaujas uz slikti apmācītu un nepietiekami aprīkotu karavīru nosūtīšanu uz fronti, lai sasniegtu nelielus teritoriālus ieguvumus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizējis starptautiskās sabiedrības, īpaši ASV, reakcijas trūkumu uz šiem uzbrukumiem, aicinot uz stingrākām sankcijām pret Krieviju. Viņš uzsvēra, ka klusēšana tikai iedrošina Krieviju turpināt agresiju.
Šie notikumi sakrīt ar nesenajām miera sarunām Turcijā un lielāko gūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju, kur katra puse atbrīvoja 1000 ieslodzīto. Tomēr, kā norāda ISW, šie diplomātiskie soļi netraucē Krievijai turpināt militāro spiedienu, izmantojot gan fiziskus uzbrukumus, gan informācijas kampaņas, lai vājinātu Ukrainas un tās sabiedroto morāli.
ISW brīdina, ka Krievijas mērķis ir radīt Rietumos sajūtu, ka atbalsts Ukrainai ir bezjēdzīgs, tādējādi cenšoties panākt atbalsta samazināšanos un piespiest Ukrainu piekāpties. Šī stratēģija ietver gan militāru, gan psiholoģisku spiedienu.