J. Stoltenbergs: ASV un NATO vilcināšanās ir radījusi nopietnas sekas Ukrainas frontes līnijās

KONFLIKTU ZONAS I 29.04.2024
Sargs.lv/NATO.int bruņojumsieročikaršKrievijamilitārs konfliktsNATOpalīdzība UkrainaiUkraina
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vizītē Ukrainā
Foto: NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vizītē Ukrainā Foto: Reuters/Scanpix

Šodien iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, lai klātienē tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Preses konferencē J. Stoltenbergs uzsvēra, ka ir nepieciešams steigšus palielināt atbalstu Ukrainai kaujas laukā, lai tā spētu pretoties krievu okupantu uzbrukumiem. Tāpat šobrīd ir būtiski palielināt aizsardzības industrijas ražošanas apjomus, lai spētu aizstāt ekipējumu un ieročus, ko NATO valstis ir nosūtījušas Ukrainai. Militārās rezerves tiks atjaunotas, taču karā kritušo ukraiņu dzīvības nav iespējams atgūt.

Šī bija trešā NATO ģenerālsekretāra klātienes vizīte Ukrainā kopš terorismu atbalstošā Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.

“Jūsu līdera dotības ir spēcīgs piemērs mums visiem. Jūsu tautas un bruņoto spēku drosme turpina iedvesmot visu pasauli. Taču tikai ar vadību un drosmi vien nevar atvairīt Krievijas spēkus. Jums ir vajadzīgi arī ieroči un munīcija. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma NATO sabiedrotie ir snieguši Ukrainai nepieredzētu atbalstu. Tajā pašā laikā es zinu, ka nopietna atbalsta kavēšanās ir nozīmējusi nopietnas sekas kaujas laukā. Vairākus mēnešus ASV nespēja vienoties par atbalstu Ukrainai. Un Eiropas sabiedrotie nespēja piegādāt munīciju tādā apjomā, kā mēs solījām. Ukraina mēnešiem ilgi ir bijusi nepietiekami apgādāta - spiesta racionalizēt savu munīciju. Tas nozīmē, ka ir notriekts mazāk Krievijas raķešu un dronu. Un Krievija ir spējusi virzīties uz priekšu gar frontes līniju. Taču vēl nav par vēlu, lai Ukraina gūtu pārsvaru. Mūsu palīdzība ir jau ceļā,” uzrunā sacīja J. Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja, ka ASV tagad ir apstiprinājušas nozīmīgo un apjomīgo palīdzības paketi Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Lielbritānija nupat ir paziņojusi par līdz šim lielāko piegādi, tostarp desmitiem kaujas laivu, simtiem transportlīdzekļu, tūkstošiem raķešu un miljoniem munīcijas. Vācija piegādās papildu "Patriot" sistēmu, kamēr Nīderlande piešķīrusi papildu 4 miljardus eiro. Citi sabiedrotie apsver, ko vēl varētu darīt, tāpēc drīzumā ir sagaidāmi jauni paziņojumi saistībā ar palīdzību Ukrainai.

Tikmēr Ukrainas prezidents V. Zelenskis atzina, ka daļa no ASV tikko pieņemtās palīdzības paketes ir jau ieradusies Ukrainā, taču šobrīd nevarot atklāt sīkākas detaļas.

J. Stoltenbergs skaidroja, ka Ukrainas īstā vieta ir NATO aliansē, taču šobrīd viņš neredz iespēju, ka līdz NATO samitam Vašingtonā, tiks gūta visu 32 dalībvalstu piekrišana.

“Manuprāt, mums jāapzinās, ka mums ir jābūt godīgiem un jāsaprot, ka tad, ja mēs neveicam piegādes vai ja kavējam piegādes, runa ir par dzīvību un nāvi. Tam ir reālas sekas. Šis karš nav teorētiska lieta. Ja kaut kas notiek 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, un ja mēs nenodrošinām piegādes, kā vajadzētu, tad par to maksā ukraiņi. Lielākais risks ir tad, ja prezidents V. Putins gūst virsroku. Un lielākās izmaksas ir tad, ja Krievija uzvar Ukrainā, jo tad mēs runājam par ārkārtīgi daudz lielākām naudas summām. Daudz lielākām naudas summām, kas NATO sabiedrotajiem ir jāiegulda mūsu drošībā. Tāpēc atbalsts Ukrainai ir labākais veids, kā nodrošināt mūsu pašu drošību," uzsvēra J. Stoltenbergs.