Arī Krievijas bruņotie spēki ir sākuši labāk aizsargāt savus transportlīdzekļus. Kara sākumā Ukraina izmantoja bezpilota lidaparātus un vadāmās raķetes, lai sekmīgi iznīcinātu daudzus krievu tankus un kravas automašīnas, kas noveda pie vairākiem apkaunojošiem Krievijas zaudējumiem. Taču, reaģējot uz to, valsts karaspēks sāka veidot improvizētu bruņojumu. Pēc tam, kad, virzoties uz Kijivu, tika uzbrukts lielam daudzumam Krievijas loģistikas transportlīdzekļu, karaspēks sāka šiem kravas automobiļiem pievienot improvizētas bruņas.
Iespējams, ka šī aizsardzības pieeja sākās kā taktiska inovācija. Taču ar laiku būru ieviešana tika sistematizēta. Krievijas armija lika savām vienībām masveidā izmantot būrus kā sistemātisku pieeju, lai atvairītu bezpilota lidaparātus. Krievijas komandieri 2023. gadā pat izdeva oficiālus norādījumus par to, kā konstruēt un uzstādīt būrus kravas automašīnām, artilērijai un bruņumašīnām.
Tikmēr Maskava ir kļuvusi ievērojami labāka bezpilota lidaparātu izvietošanā, mainot iepriekšējo dinamiku. Kara sākumā Ukraina palīdzēja aizsākt jaunus veidus, kā izmantot tālvadības, daļēji autonomus un autonomus bezpilota lidaparātus, lai veiktu visu, sākot ar izlūkošanu un beidzot ar bumbas nomešanu. Valsts pašpasludinātā bezpilota lidaparātu armija, kas veidota, sadarbojoties valdībai, rūpniecībai un iedzīvotāju kolektīvajam finansējumam, Kijivai nodrošināja īpaši iespaidīgu dronu priekšrocību agrīnā posmā. Taču, lai gan Krievija bija lēnāka, ieviešot dronus dažādiem mērķiem, tagad tā ir apsteigusi Ukrainu ar dronu daudzumu un spēju tos izmantot. Maskava to ir panākusi, mobilizējot savu vietējo aizsardzības rūpniecību un iegādājoties kritiski svarīgas tehnoloģijas no ārvalstīm, neraugoties uz Rietumu sankcijām. Tagad tā pārspēj Ukrainu dronu ziņā. Iespējams, ka šī atšķirība turpinās palielināties.
Iespējams, visizteiksmīgākā joma, kurā Krievija ir pielāgojusies un radījusi stratēģiskas priekšrocības, ir tās aizsardzības rūpniecības komplekss.
2022. gada septembrī valstī izsludinātā daļējā mobilizācija un citas valdības iniciatīvas ir ievērojami palielinājušas militāro spēju. Maskava ir ieguvusi papildu ieročus, pateicoties Ziemeļkorejas palīdzībai, un tā ir pastiprinājusi savu sarežģīto ieroču ražošanu, palielinot tirdzniecību ar Ķīnu - kas ļāva Krievijai iegūt divējāda lietojuma tehnoloģijas, kuras tā vairs nevar iegādāties no Rietumiem. Rezultātā Krievijai tagad ir daudz vairāk ieroču un munīcijas nekā Ukrainai.
Protams, Krievijai ne visās jomās ir labākas pielāgošanās spējas. Ja runa ir par jauniem tālas darbības triecienu veikšanas veidiem, Kijiva ir attīstījusies vairāk nekā Maskava. Piemēram, Ukraina pēdējā gada laikā ir attīstījusi spēju veikt triecienus pret Krievijas lidlaukiem, rūpnīcām un enerģētikas infrastruktūru. Ja 2022. gada ziemā tā bija lielā mērā bezspēcīga, lai atbildētu uz Krievijas triecieniem pret tās civilo infrastruktūru, tad tagad tai ir izsmalcinātas spējas atbildēt ar tādu pašu spēku. Kijiva ir izmantojusi šo spēju, apdomīgi uzbrūkot Krievijai, jo īpaši pēc Maskavas masveida uzbrukumiem Ukrainai Ziemassvētku un Jaunā gada laikā.
Ukraina ir arī attīstījusi efektīvas jūras triecienu spējas, izmantojot militāros un civilos sensorus, tāla darbības rādiusa raķetes un jūras bezpilota līdzekļus. Šie jūras bezpilota droni tagad spēj ne tikai šaut raķetes, bet arī ietriekties mērķos un detonēt to kaujas galviņas. Tā rezultātā Ukraina ir iznīcinājusi vairākus Krievijas karakuģus un izveidojusi jaunu jūras eksporta koridoru Melnās jūras rietumu daļā.
Taču šīs priekšrocības var nebūt ilgstošas. Tāpat kā citās jomās, Krievija, visticamāk, pielāgosies šiem Ukrainas jauninājumiem. Piemēram, Krievija maina savu komplekso un masveida dronu un raķešu uzbrukumu sastāvu un laiku, lai noteiktu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas vājās vietas.
