Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka armijai nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos pretuzbrukumam krievu okupantiem.
Zelenskis ceturtdien pārraidītā intervijā raidorganizācijai BBC atzinis, ka būtu nepieņemami tagad sākt uzbrukumu, jo tādā gadījumā tiktu zaudēts pārāk daudz dzīvību.
"Ar to, kas mums ir, mēs varam virzīties uz priekšu un sekmīgi. Bet mēs zaudētu daudz cilvēku. Es domāju, ka tas ir nepieņemami," norādīja prezidents.
"Tāpēc mums jāpagaida. Mums vēl nepieciešams mazliet laika," piebilda V.Zelenskis.
Pēdējo nedēļu laikā tiek gaidīts Ukrainas pretuzbrukums Krievijas karaspēkam. Ukraina saņem modernus Rietumu ieročus, tai skaitā tankus un citu bruņutehniku, kamēr ukraiņu karavīri tiek apmācīti Rietumos.
Taču Ukrainai pretuzbrukumā visticamāk jārēķinās ar krievu sagatavotiem mīnu laukiem, prettanku grāvjiem un citiem šķēršļiem.
Tikmēr Krievijas dzīvā spēka zaudējumu apmērs Ukrainā aizvien palielinās, arvien pārliecinoši tuvojoties 200 000 likvidēto iebrucēju atzīmei.
Pēc pēdējiem Ukrainas armijas ģenerālštāba sniegtajiem datiem, aizvadītajā diennaktī kopējais Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumu apmērs Ukrainā sasniedzis 196 920 karavīrus. Aizvadītās diennakts laikā likvidēti 610 iebrucēji.
Tikmēr Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā pausts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija aprīlī varētu būt savervējusi karam Ukrainā līdz 10 000 ieslodzīto.
Agresorvalsts Aizsardzības ministrija kopš gada sākuma aktivizējusi shēmu ieslodzīto vervēšanai karam Ukrainā.
Kopš 2022.gada vasaras ieslodzītie tika aktīvi vervēti krievu algotņu bandā "Vagner". Taču, pieaugot nesaskaņām starp "Vagner" dibinātāju un Krievijas Aizsardzības ministriju, 2023.gada februārī grupējums, kā tiek uzskatīts, zaudēja piekļuvi Krievijas ieslodzījuma vietu sistēmai.
Krievijas Aizsardzības ministrijas ieslodzīto vervēšanas kampaņa ir daļa no plašākiem un intensīvākiem Krievijas armijas centieniem palielināt karavīru skaitu, vienlaikus cenšoties izvairīties no jaunas obligātās mobilizācijas, kas ir ļoti nepopulāra pašu krievu vidū.
Lielbritānijas izlūkdienesti iepriekš ziņoja, ka Krievijas varasiestādes vervē Vidusāzijas migrantus savos bruņotajos spēkos nosūtīšanai karot uz Ukrainu.
Aprīlī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija ar visiem spēkiem cenšas atlikt jaunu atklāto mobilizāciju.
Tikmēr arvien Ukrainas kaimiņvalsts Polija Krievijas agresijas sekas pret Ukrainu arvien vairāk izjūt arī savā valstī. Izmeklēšanā konstatēts, ka Polijā pagājušajā mēnesī atrastais militārais objekts bijusi krievu raķete H-55. Tā, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja privātā raidorganizācija RMF FM.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis aprīļa beigās paziņoja, ka uzticējis aizsardzības ministram pārraudzīt izmeklēšanu saistībā ar militāro objektu, kas tika atrasts mežā netālu no Bidgoščas.
Moraveckis arī izteicās, ka šis atradums varētu būt saistīts ar incidentu pagājušā gada decembrī, kad NATO lidmašīna F-35 un Polijas iznīcinātāji pacēlās gaisā, lai sekotu Polijas teritorijā ielidojušās raķetes trajektorijai.
RMF FM trešdien ziņoja, ka Polijas Gaisa spēku Tehnoloģiju institūta ekspertu sākotnējā izmeklēšanā atklājies, ka objekts ir Krievijas raķete H-55.
Polijas Aizsardzības ministrija aprīļa beigās paziņoja, ka "Zamoscas ciema tuvumā, aptuveni 15 kilometrus no Bidgoščas, ir atrastas neidentificēta militāra objekta atliekas".
Polijas valdība neidentificēja objektu un neatklāja, cik ilgi tas tur atradies.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro paziņoja, ka prokuratūra sākusi izmeklēšanu, un prokurori pavēstīja, ka vietā, kur atrasts objekts, nav konstatētas sprāgstvielu vai eksploziju pēdas.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka aizvadītā gada novembrī Polijā Pševodovas ciemā nogāzās Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus. Lai gan izmeklēšanā tika secināts, ka nokritusī raķete piederējusi Ukrainai, kura bija izšauta, lai pārtvertu Krievijas spārnoto raķeti pērn agresorvalsts īstenotā raķešu terora laikā. Toreiz šajā incidentā gan Polija gan NATO sabiedrotie par galveno atbildīgo nosauca Krieviju, kas pret Ukrainu vērsa masīvus raķešu uzbrukumus.
