Aleksandrs Lukašenko ir bijis līdzvainīgs Krievijas iebrukumam kopš tā sākuma, taču viņa pēdējā laika uzvedība ir veicinājusi bažas, ka viņš varētu paplašināt Baltkrievijas lomu šajā karā. Tā kā Ukrainas militārie spēki jau ir aizņemti austrumos un dienvidos, tā nevar atļauties jaunu fronti ziemeļos, kas novirzītu tik nepieciešamos ieročus un resursus no kaujas laukiem citviet valstī.
Tiesa, ir pamatoti iemesli apšaubīt, vai Baltkrievija iesaistīsies vēl vairāk, un ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, vai tās armija patiešām cīnīsies. Valsts dzelzceļa darbinieku organizētā sabotāžas kampaņa liecina, ka daudziem iedzīvotājiem ir ļoti skaidrs priekšstats par to, ko viņi atbalsta - un tā nav Krievija.
Taču Lukašenko, kā vienmēr, ir pakļauts Vladimira Putina spiedienam darīt vairāk. Un, kā liecina Krievijas neveiksmīgā un pašiznīcinošā militārā kampaņa, nepieciešamība pēc jaunām vienībām ir akūta. Negaidīts dūriens Ukrainai mugurā no Baltkrievijas puses varētu būt nepārprotams aicinājums grūtībās nonākušajiem Krievijas ģenerāļiem.
Baltkrievijas diktatora paziņojumu tonis ir bijis kareivīgs. Jūnijā Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijai, iespējams, būs jāiesaistās karā, lai nepieļautu, ka NATO "nogrieztu Ukrainas rietumus". 3. jūlijā, uzstājoties ar runu par godu Baltkrievijas neatkarības dienai, viņš sacīja, ka Krievijai un Baltkrievijai ir "gandrīz vienota armija", un apgalvoja, ka esot pavēlējis saviem karavīriem "mērķēt" uz viņa valsts pretinieku galvaspilsētām.
Kopš Putina 24. februāra pilnā iebrukuma Lukašenko ir publiski apsvēris iespēju atkal izvietot savā teritorijā kodolieročus. Tas oficiāli atcēla Baltkrievijas kā neitrālas un no kodolieročiem brīvas valsts statusu, teorētiski paverot iespēju Krievijas kodolieročiem atrasties Baltkrievijas teritorijā. Televīzijas pārraidītā tikšanās reizē ar Putinu Sanktpēterburgā 25. jūnijā Lukašenko lūdza savu sabiedroto palīdzēt viņam īstenot "simetrisku atbildi" uz iespējamiem NATO lidojumiem ar kodolieročiem Baltkrievijas robežu tuvumā. Putins apsolīja tuvāko mēnešu laikā nodot Baltkrievijai raķetes "Iskander-M" ar kodolieročiem un palīdzēt pārveidot Baltkrievijas kaujas lidmašīnas "Su-25", lai tās varētu pārvadāt kodolieročus.
Kopš kara sākuma diktators ir arī pārraudzījis Baltkrievijas armijas palielināšanu. Maija beigās un jūnija sākumā Baltkrievija izveidoja jaunu operatīvo komandu valsts dienvidos un izvietoja septiņus bataljonus pie robežas ar Ukrainu. Bruņotie spēki veica mobilizācijas mācības pierobežas reģionā Homielā, kur Baltkrievijas civiliedzīvotājiem ir aizliegts iebraukt atsevišķos rajonos. Lukašenko arī sāka rekrutēt "tautas miliciju" kā palīgspēkus armijai un teritoriālās aizsardzības spēkiem.
Pat ja Baltkrievija paliek ārpus kara, šīs darbības piespiež Ukrainas armiju novirzīt svarīgus personālsastāva un izlūkdienestu vākšanas resursus no austrumu un dienvidu frontes laikā, kad tie ir ļoti nepieciešami.
Lielākā daļa Ukrainas un ASV militāro ekspertu uzskata, ka maz ticams, ka Baltkrievija tuvākajā laikā uzsāks pilna mēroga sauszemes iebrukumu. Baltkrievijas bruņotie spēki ir salīdzinoši mazi un kaujas laukā nepārbaudīti, un maz ticams, ka tie spēs būtiski ietekmēt kara iznākumu. Turklāt karš ir ārkārtīgi nepopulārs militārajā vadībā. Ja Lukašenka dotu pavēli iebrukumam, viņš riskētu saskarties ar virsnieku korpusa sacelšanos.
Karš nav populārs arī sabiedrībā. Ir sabotēta ne tikai dzelzceļa sistēma, bet arī pret karu noskaņotie baltkrievi ir centušies palēnināt Krievijas kara centienus, veicot kiberuzbrukumus valsts iestādēm, kā arī organizējot pilsoniskās novērošanas grupu, kas apkopo ziņojumus par karaspēka pārvietošanos. Simtiem baltkrievu ir brīvprātīgi pieteikušies karot Ukrainas pusē, uzskatot karu par kopīgu cīņu pret Krievijas kundzību un autokrātiju. Daudzi citi jau ir pierādījuši, ka ir gatavi riskēt un pat upurēt savu dzīvību, lai cīnītos pret Krievijas agresiju.
Tomēr būtu kļūda ignorēt aizvien kareivnieciskāko Baltkrievijas režīmu. Lai gan šķiet maz ticams, ka Baltkrievija tuvākajās nedēļās pievienosies karam, jau tā saspringtā situācija frontē var strauji mainīties. Diplomātiski un ekonomiski izolēta par līdzdalību karā, Baltkrievija ir atkarīga no Krievijas kā nekad agrāk, un abas valstis ir vēl vairāk integrējušās valsts ietvaros, tostarp militāri. Šī mēneša sākumā Baltkrievija nodeva Krievijas spēkiem pilnīgu kontroli pār Zjabrovkas lidlauku, kas atrodas tikai dažus desmitus kilometru no Ukrainas robežas. Tā kā Lukašenko nodod Baltkrievijas suverenitāti Krievijai, samazinās arī viņa spēja pieņemt no Kremļa neatkarīgus ārpolitiskus lēmumus.
Šajā sarežģītajā kara posmā jebkura Baltkrievijas iejaukšanās būtu nozīmīgs trieciens. Lai gan Rietumu politikas veidotājiem ir ierobežotas iespējas atturēt Baltkrieviju, ņemot vērā tās atkarību no Krievijas, ir vairāki pasākumi, ko viņi var veikt, lai mazinātu šādu iespēju.
Būtisks ir atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp finansiāls atbalsts tādiem pilsoniskās uzraudzības projektiem kā "Baltkrievijas Hajun", kas palielina informētību par Baltkrievijas bruņoto spēku darbībām. Tāpat ir svarīgi atbalstīt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, tostarp tādus medijus kā "Zerkalo", "Nexta" un "Onliner", kas nodrošina baltkrievu informētību un var palīdzēt mobilizēt tautas pretestību karam.
Spēcīga un labi apgādāta Ukrainas armija ir labākais preventīvais līdzeklis pret iespējamu Baltkrievijas iebrukumu, tāpēc vēl jo svarīgāks ir nepārtraukts un ievērojams Rietumu atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Jo īpaši Rietumu politikas veidotājiem būtu jāpalīdz nodrošināt spēcīgu atbalstu ne tikai austrumos un dienvidos, bet arī pie ziemeļu robežas.
Lai gan karš jau ir nodarījis lielāku kaitējumu Baltkrievijas ekonomikai nekā Krievijai, Rietumvalstīm būtu skaidri jānorāda, ka sankciju režīms, kas īpaši vērsts pret Baltkrieviju, var kļūt un kļūs vēl stingrāks, ja tā iesaistīsies karā vai izvietos savā teritorijā kodolieročus. Tā kā paredzams, ka tās lielākais mecenāts piedzīvos lielāko ekonomisko lejupslīdi trīsdesmit gadu laikā, sankcijas kļūs efektīvāks preventīvs līdzeklis pret Baltkrievijas agresiju vidējā un ilgā termiņā, jo Krievijas ekonomika turpinās kristies.
