Ukrainas prezidents: Kad citas valstis meklēja atrunas, Latvija rīkojās un palīdzēja Ukrainai

Konfliktu zonas
Sargs.lv
Ukrainas
Foto: Ukrainas prezidents V. Zelenskis videotiešraidē uzrunā LR Saeimas deputātus/Paula Čurkste/LETA

Laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, Latvija rīkojās un turpina to darīt, palīdzot Ukrainai gan drošības jomā, gan ar humāno palīdzību, gan arī Ukrainas cilvēkiem Latvijā sniedzot pagaidu mājas. Ukraina to vienmēr atcerēsies, tā savā uzrunā Latvijas Republikas Saeimas deputātiem video tiešraidē sēdes laikā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelensky).

Viņš pateicas par Latvijas stingro nostāju, ieņemot pozīciju taisnīguma pusē. Jau dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 23. februāra vakarā, Ukraina no Latvijas saņēma pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger”, kas jau no kara pirmajām dienām palīdzēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem pretoties Krievijas agresijai.

“Tas izglāba daudzu mūsu cilvēku dzīvības. Laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, jūs bijāt tie, kas rīkojās un turpināt to darīt, maksimāli mums palīdzot – gan drošības jomā, gan ar humanitāro palīdzību, gan Ukrainas cilvēkiem Latvijā sniedzot pagaidu mājas. Ukraina vienmēr atcerēsies jūsu palīdzību,” viņš pauda uzrunā Latvijas politiķiem un iedzīvotājiem.

Viņš prāto, kāpēc tās valstis, kuru rīcībā nav lielu finansiālu resursu, parāda drosmi un izlēmību, atbalstot Ukrainu, kamēr joprojām ir atsevišķas Rietumvalstis, kuras paliek malā un neatrod iespēju Ukrainai sniegt kaut nelielu daļu no savas varenības. V. Zelenskis to skaidro ar vēlmi neiesaistīties un tādejādi turpināt saglabāt sakarus ar Krieviju, un šo interešu pamatā visbiežāk ir tieši aprēķins un nauda.

Tāpat, viņaprāt, ir tādi, kas turpina cerēt, ka varēs nomierināt Krieviju, tāpēc tagad klusē un necīnās ar agresiju pa īstam. Patiesībā tā pamatā ir vērtību nicināšana, lai tikai saglabātu mieru. “Taču tas būtu tikai pagaidu, ilūziju miers, kura cena būs desmitiem tūkstošu cilvēku nogalināšana, miljonu deportēšana un māju atņemšana vēl daudziem,” viņš saka, sašutumā piebilstot – esot sāpīgi dzirdēt atsevišķus izteikumus, ka Ukrainai Krievijai jāatdot tas, ko tā vēlas, lai tikai nomierinātu agresoru.

Viņš retoriski jautā – kas notiktu gadījumā, ja tiktu uzbrukts valstij, kurai ir mazāks aizsardzības potenciāls nekā  Ukrainai, vai un kā pasaules valstis tām palīdzēs?”

Krievija atklāti ir paudusi, ka tā ar Ukrainu neaprobežosies, ka tai nepieciešamas arī citas valstis – Baltijas valstis, Polija un citas, tieši tāpēc mums jāatjauno cieņa pret pamata vērtībām mūsu kontinentā. Stingri un visos līmeņos jācīnās par principiem, jo katrai tautai ir nozīme, nevienas tautas intereses nedrīkst ignorēt! Tikai tad Eiropas vienotībai būs spēks, un Krievijai nebūs nekādu izredžu,” saka Ukrainas prezidents.

Viņš piebilst – fakts, ka atrodas valstis, kas šaubās par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, tikai uzsver, ka cieņas princips pret Ukrainas tautu nedarbojas.

Tāpat viņš pateicās Latvijai par to, ka šī gada 1. martā par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tika apbalvots ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – Viestura ordeņa pirmo šķiru.

“Es to uztveru ne tikai kā apbalvojumu man, bet visai ukraiņu tautai cīņā par neatkarību. Arī Latvijas tautai un visu Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas cīnās par brīvību Eiropā un ciena mūsu kopīgās vērtības, cerot uz stipru un vienotu Eiropu,” viņš saka.

Ukrainas prezidents Saeimu uzrunāja pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzaicinājuma. Kā norāda I. Mūrniece, par spīti karam un personīgajam apdraudējumam Ukrainas politiskā vadība turpina nepagurstoši strādāt, kamēr karavīri varonīgi cīnās pret Krievijas okupantiem.

“Latvijas un Ukrainas savstarpējā izpratne, politiskā un arī praktiskā sadarbība ir ciešāka nekā jebkad iepriekš. Tas tādēļ, ka mūs vieno kopīgs mērķis – Ukrainas uzvara pār ļaunumu, kas patlaban plēš dziļas brūces Eiropas kontinentā,” viņa sacīja, piebilstot, ka prezidents V. Zelenskis turpina iedvesmot taisnīgai cīņai par brīvību, kurā Ukraina aizstāv vērtības, kas ir visas demokrātiskās pasaules dzīvesveida pamatā – brīvība, miers un demokrātija.

Jau ziņots, ka I. Mūrniece kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem bija pirmie parlamentu spīkeri, kuri pēc kara sākuma apmeklēja Kijivu, 2022. gada 24. martā tiekoties ar Ukrainas parlamentāriešiem un arī Ukrainas prezidentu klātienē.

Savukārt šī gada 7. aprīlī Saeimas deputātus uzrunāja Ukrainas parlamenta jeb Verhovna Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk), bet 9. maijā Latviju vizītē apmeklēja parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka (Olena Kondratiuk).

Dalies ar šo ziņu