
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks sacīja, ka būs "salīdzinoši viegli" rast kopēju valodu, lai izbeigtu karu ar Krieviju par dažiem jautājumiem, piemēram, dalību NATO un krievu valodas kā reģionālās valodas lietošanu, bet sarunas par atteikšanos no teritorijas "nekur nevirzīsies".
Turcijas ārlietu ministrs svētdien apgalvoja, ka abas puses tuvojas vienošanās panākšanai par "kritiskiem" jautājumiem miera sarunu laikā.
Aleksandrs Rodņjanskis laikrakstam “Politico” sacīja, ka, viņaprāt, būs "salīdzinoši viegli" vienoties par dažām sarunu jomām, bet daudz grūtāk par citām, piemēram, par Doņeckas un Luhanskas reģionu teritoriālo integritāti, no kuriem Krievijas atbalstītie separātisti ir centušies atdalīties.
"Neitralitātes jautājums ir kaut kas tāds, kur mēs varam rast kompromisu tādā ziņā, ka mums ir jābūt drošības garantijām, taustāmām drošības garantijām Ukrainai, kas garantē turpmāko attīstību," sacīja A. Rodņjanskis. Viņš piebilda, ka tas varētu būt kaut kas līdzīgs Budapeštas memorandam, "bet daudz konkrētāks", atsaucoties uz 1994. gada vienošanos, saskaņā ar kuru Kijiva atteicās no saviem atomieročiem apmaiņā pret ASV, Lielbritānijas un Krievijas drošības garantijām.
Ukraiņi varētu piekrist Maskavas prasībām, ko tā dēvē par Ukrainas ielu nosaukumu "denacifikāciju", un atzīt krievu valodu par dažu Ukrainas reģionu valodu. Maskava vēlas, lai Ukraina mainītu to ielu nosaukumus, kurās godināti cilvēki, kurus tā uzskata par nacistiem vai nacistu atbalstītājiem Otrā pasaules kara laikā.
"Viņiem ir kaut kas jāpārdod Krievijas iedzīvotājiem," teica A. Rodņjanskis. "Taču ielu nosaukumu maiņa nav liels jautājums. Mēs to varam darīt. Tas patiešām ir tas, kas viņiem ir jāpārdod saviem iedzīvotājiem."
Piemēram, Kijivā un Ļvivā ir ielas, kas nosauktas Otrā pasaules kara laika ukraiņu ultranacionālista Stepana Banderas vārdā, kuru Krievija uzskatīja par Ādolfa Hitlera līdzzinātāju. S. Bandera bija bēdīgi slavens ar savu teroristisko taktiku un slepkavībām, un viņa vadītā organizācija "Ukrainas nacionālistu ordenis" veica poļu un ebreju slepkavības.
A. Rodņjanskis arī sacīja, ka, iespējams, krievu valodas atzīšana par reģionālo valodu ir "nenozīmīgs jautājums". "Tas viss ir tikai Krievijas propaganda, bet viņiem vajag kaut ko pārdot iedzīvotājiem tādā nozīmē, ka "mums šeit bija uzvara"," viņš teica. "Tas no viņu puses ir sabiedrisko attiecību triks, bet mēs varam viņiem to dot, ja tas mums nozīmē mieru un suverenitāti. Es domāju, ka šie ir salīdzinoši viegli punkti."
A. Rodņjanskis arī brīdināja, ka viņam ir personīgas bažas, ka Krievija izmanto miera sarunas, lai noturētu Rietumus malā, kamēr tā gatavojas veikt arvien brutālākus uzbrukumus.
Viņš brīdināja, ka sarunas varētu būt "rūpīgi pārdomāts triks", Maskavai "cerot novērst turpmākas sankcijas, signalizējot Rietumiem, ka "lūk, mēs esam tuvu vienošanās noslēgšanai, un tāpēc turpmākas sankcijas nav nepieciešamas". Jo, ziniet, kāpēc pārtraukt pirkt naftu un gāzi Eiropā, ja viss pēc brīža būs beidzies?"