Dronu incidenti ir pastiprinājusi bažas, ka Krievijas karš Ukrainā var pārcelties uz NATO valstīm, pat ja tas notiek netīši, liekot aliansei izlemt, kā reaģēt uz incidentiem, kas notiek tās robežās.
Pagājušajā nedēļā drons lidoja vairāk nekā 550 kilometru aiz Ukrainas rietumu robežas, pirms nogāzās Horvātijā, NATO dalībvalstī. Horvātijas amatpersonas paziņoja, ka dronā bija bumba, un joprojām nav skaidrs, vai tas piederēja Ukrainas vai Krievijas spēkiem. Vēl viens drons nesen ielidoja Rumānijas gaisa telpā uz dienvidiem no Ukrainas. Un otrdien Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka notriekuši Krievijas dronu, kas bija atkārtoti ielidojis Ukrainā caur Polijas gaisa telpu.
ASV aizsardzības amatpersonas apgalvo, ka NATO teritorijā droni lielākoties bija iekļuvuši netīši. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma ASV bruņotie spēki ir izveidojuši dekonfliktācijas līniju ar Krieviju, lai samazinātu pārrēķinu risku un nodrošinātu, ka abas armijas, kas darbojas tik tuvu viena otrai, netīši nesadursies. Saskaņā ar augsta ranga aizsardzības amatpersonas teikto ASV ir pārbaudījušas šo līniju "reizi vai divas reizes dienā", taču līdz šim tā nav bijusi nepieciešama.
Taču NATO ir neveiksmīgi mēģinājusi sazināties ar Krieviju, izmantojot dekonfliktācijas karsto līniju un rakstiskas vēstules, radot bažas par Krievijas gatavību iesaistīties, jo iebrukums Ukrainā ir izplatījies tālāk uz rietumiem, virzoties uz NATO teritoriju, trešdien paziņoja NATO augstākās militārās amatpersonas.
Pagājušajā nedēļas nogalē Krievija pietuvināja cīņu NATO slieksnim, veicot precīzi vadāmu raķešu triecienus netālu no Ļvovas Ukrainas rietumos, mērķējot uz militāro mācību centru, kas atrodas tikai 15 kilometrus no Polijas robežas. Šie uzbrukumi notika dienu pēc tam, kad Krievijas amatpersonas draudēja konvojiem, kas Ukrainai piegādā ieročus no Rietumiem, lai gan augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka šis objekts netiek izmantots drošības sūtījumiem.
ASV militāro spēku rīcībā ir novērošanas līdzekļi un sensori, lai palīdzētu mazināt iespējamo eskalāciju, tostarp spēja uztvert radaru izstarojumus un infrasarkano staru pazīmes raķešu palaišanai no Krievijas vai Baltkrievijas. ASV amatpersonas var analizēt paredzamo trajektoriju un mēģināt to izsekot, lai gadījumā, ja tā novirzās, būtu izpratne, vai tas ir tīši vai nejauši, teica aizsardzības amatpersonas.
Lai gan ASV un NATO ir pārtraukušas bezpilota lidaparātu novērošanas lidojumus Ukrainas iekšienē, ASV militārie spēki veic novērošanas bezpilota lidaparātu un lidmašīnu lidojumus gar robežu, kā arī izmanto satelītus, norāda amatpersonas. Arī NATO regulāri veic lidojumus ar gaisa brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnām Ukrainas tuvumā. Polijā ir izvietotas arī pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, lai palīdzētu reaģēt uz šāviņiem, kas varētu iekļūt NATO gaisa telpā.
Saspīlējums saistībā ar iespēju, ka Krievijas bezpilota lidaparāti vai bumbas varētu ielidot NATO teritorijā, rodas laikā, kad Džo Baidena administrācija ir stingri noteikusi robežu, ko tā ir gatava darīt, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties ar krieviem. ASV un NATO ir sniegušas Ukrainai simtiem miljonu dolāru lielu palīdzību drošības jomā, tostarp pretgaisa un prettanku raķetes, taču Džo Baidena administrācija iebilda pret plānu, kas paredzēja, ka ASV piegādās Ukrainai Polijas iznīcinātājus caur Vācijas gaisa spēku bāzi, brīdinot, ka tas būtu eskalācijas pasākums.
Arī ASV un NATO amatpersonas ir skaidri norādījušas, ka neplāno izvietot Ukrainā karaspēku. Taču, ņemot vērā ASV prezidenta Džo Baidena un citu augstāko amatpersonu apņemšanos aizsargāt "katru centimetru" NATO teritorijas, ASV un NATO amatpersonas pastiprina novērošanu un patrulēšanu pie alianses robežas ar Ukrainu, lai pasargātu no jebkādas nejaušas eskalācijas.
Stoltenbergs norādīja uz jaunajām "Patriot" pretgaisa aizsardzības raķešu baterijām, kas izvietotas gar alianses austrumu flangu.
"Tāpēc mums ir jābūt ārkārtīgi modriem, mums ir jāreaģē, kad tas ir nepieciešams, un mums ir jāpārliecinās, ka mums ir sakari, sakaru līnija arī ar krieviem, lai novērstu gadījumus, kas patiešām varētu radīt bīstamas situācijas," sacīja J. Stoltenbergs.
Atvaļinātais ģenerālleitnants Marks Hertlings, “CNN” nacionālās drošības un militārais analītiķis, sacīja, ka bezpilota lidaparāti var novirzīties no kursa, ja pilots zaudē kontroli. Taču M. Hertlings sacīja, ka jebkurā incidentā, kas varētu skart NATO gaisa telpu vai teritoriju, galvenais, lai izvairītos no eskalācijas, ir sazināšanās.
"Svarīgas ir detaļas, un, ja tiek skarta kāda NATO valsts, mums būtu labāk saņemt detaļas no Krievijas," viņš teica. "Un labāk, lai tas notiek ātri, jo arī tas ir eskalācijas solis."
Krievijas drons, ko Ukrainas armija paziņoja, ka notriekusi pēc tam, kad tas bija nācis no Polijas gaisa telpas, šķiet, bija novērojis militāro mācību centru, kuram Krievija uzbruka svētdien, raksta laikraksts "Wall Street Journal".
Horvātijas aizsardzības ministrs Mario Banožičs sacīja, ka drons, kas nogāzās Zagrebas pilsētas daļā, pēc izlidošanas no Ukrainas gaisa telpas lidoja caur trim NATO valstīm, ziņo aģentūra “Associated Press”. Lai gan aizsardzības ministrs teica, ka drons bija bruņots ar sprāgstvielu, J. Stoltenbergs žurnālistiem sacīja, ka tas, šķiet, nebija bruņots.
J. Stoltenbergs sacīja, ka NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzība izsekoja "objekta lidojuma trajektoriju", kas svētdien bija ielidojis Rumānijas gaisa telpā, un Rumānijas iznīcinātāji tika izsaukti, lai veiktu meklēšanu. Viņš teica, ka NATO izskata gan Rumānijas, gan Horvātijas incidentu.
"Tā kā mēs tagad redzam, ka Krievija ir gatava atkal Eiropas vidū izmantot militārus līdzekļus, lai sasniegtu politiskus mērķus, ir vērts, un tas tiks apspriests, pārvietot integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu, lai tā aptvertu teritorijas, kas atrodas blakus Krievijai," sacīja viena no amatpersonām. Viņš piebilda, ka šīs teritorijas ietver Baltkrieviju un, iespējams, Ukrainu.
Džefs Edmondss amerikāņu drošības centra vecākais analītiķis un bijušais Nacionālās drošības padomes direktors Krievijas jautājumos, sacīja, ka risks NATO teritorijai tikai palielināsies, jo Krievijas spēki virzīsies tālāk uz rietumiem.
