Jau ziņots, ka šodien agri no rīta Krievija veica iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienības (ES), NATO un citas valstis kara plosītajai valstij pauž atbalstu, vienlaikus strādājot pie jaunu sankciju piemērošanas agresoram – Krievijai.
Preses konferencē pēc Ziemeļatlantijas Padomes ārkārtas sanāksmes par Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja – NATO 4. panta konsultācijas pieprasīja Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija.
Viņš uzsvēra – šis ir bīstams mirklis Eiropas drošībai, ko izraisījusi Krievija, norādot, ka šis ir aukstasinīgs un ilgi plānots uzbrukums.
Par spīti meliem un dezinformācijai, Kremļa nodomi ir skaidri, un Krievijas līderiem nāksies uzņemties pilnu atbildību par viņu nežēlīgo rīcību un zaudētajām cilvēku dzīvībām.
NATO sabiedrotie stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Alianse pieprasa nekavējoties beigt Krievijas bruņoto spēku uzbrukumu un izvest spēkus no visas Ukrainas teritorija, izvēloties diplomātiju. Viņš alianses vārdā pauda atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei, tautai, likumīgajai valsts valdībai.
Šodien Pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizē Austrumeiropas aizsardzības plānus pēc NATO Eiropas spēku (SACEUR) virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa pieprasījuma. Savukārt piektdien alianse plāno organizēt virtuālu samitu, kurā alianses līderi apspriedīs Krievijas iebrukumu Ukrainā.
“Esam nolēmuši atbilstoši mūsu aizsardzības plānam aizsargāt visus sabiedrotos, veikt papildu pasākumus, lai stiprinātu savaldīšanas un aizsardzības spējas visā aliansē. Mūsu pasākumi ir un paliek preventīvi, samērīgi un saspīlējumu neveicinoši. [..] NATO galvenais uzdevums ir aizsargāt sabiedrotos – uzbrukums vienai alianses dalībvalstij, būs uzbrukums visām,” uzsvēra J. Stoltenbergs.
Ar paziņojumu nāca klajā arī Eiropas Savienība, paužot visstingrāko nosodījumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku neprovocētu iebrukumu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas iesaisti tajā.
ES pieprasa Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nekavējoties pārtraukt Krievijas militārās operācijas un izvest visus spēkus un militāro aprīkojumu no visas Ukrainas teritorijas. Krievija ir pilnībā atbildīga par šo agresijas aktu un visu iznīcināšanu un dzīvību zaudēšanu, ko tas izraisīs. Tā būs atbildīga par savu rīcību.
ES atbilde uz Krievijas agresiju ietvers gan nozaru, gan atsevišķus ierobežojošus pasākumus, kas pilnībā saskaņoti ar Eiropas Savienības transatlantiskajiem un līdzīgi domājošiem partneriem. Krievijai nevajadzētu šaubīties, ka ES paliks apņēmīgi vienota, sperot nākamos soļus ciešā sadarbībā ar partneriem. ES aicina starptautisko sabiedrību pieprasīt no Krievijas tūlītēju šīs agresijas izbeigšanu, kas apdraud starptautisko mieru un drošību globālā mērogā. ES aicina Krieviju pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības pieejamību un palīdzību visām personām, kurām tā ir vajadzīga. ES arī aicinām Krieviju nodrošināt EDSO īpašās novērošanas misijas drošību.
Declaration of @JosepBorrellF on behalf of the EU
— EU Council Press (@EUCouncilPress) February 24, 2022
The EU condemns in the strongest possible terms the unprovoked invasion of Ukraine & the involvement of Belarus
We demand Pres. Putin to cease military operations immediately
We stand by the people of ??https://t.co/zYnpoNfHF5
