Baltijas valstis vēršas EDSO saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas mācībām

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Defense News
Krievijas bruņoto spēku virsnieki veic EDSO bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti Latvijā 2021. gadā Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Krievijas bruņoto spēku virsnieki veic EDSO bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti Latvijā 2021. gadā/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Baltijas valstis, bažās par Krievijas karaspēka palielināšanu Baltkrievijā, šodien iesniedza oficiālu lūgumu par caurskatāmību saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kuras dalībvalsts ir arī Minska, noteikumiem, ziņo izdevums “Defense News”.

Pieprasījuma mērķis ir mudināt Baltkrieviju izpaust svarīgākos datus par mācībām "Union Resolve 2022", kas sāksies 10. februārī un ilgs līdz 20. februārim. Mācības, kas notiek laikā, kad starp Krieviju un Rietumiem valda vēl nepieredzēta spriedze Ukrainas jautājumā, ir paredzētas, lai stiprinātu Krievijas un Baltkrievijas operatīvās militārās saites.

EDSO tā dēvētais Vīnes dokuments ļauj visām dalībvalstīm lūgt informāciju par mācībām kā uzticības veicināšanas pasākumu, kad tās jūtas apdraudētas no citas dalībvalsts karaspēka pārvietošanās.

Pēc tam, kad 9. februārī ap pusdienlaiku pēc vietējā laika tika iesniegta pārskatāmības vēstule, Baltkrievijai ir 48 stundas, lai atbildētu saskaņā ar Vīnes dokumenta sadaļu par "riska samazināšanu" un "neparastām militārām darbībām".

Lietuva, Latvija un Igaunija ir pieprasījušas "detalizētu paskaidrojumu par mācībām", tostarp kopējo karavīru, kaujas tanku, bruņutehnikas, artilērijas, mīnmetēju un raķešu palaišanas iekārtu skaitu, paredzamo izlidojumu skaitu katrai lidmašīnai un iesaistīto ātrās reaģēšanas spēku skaitu, "Defense News" pavēstīja Igaunijas vēstniecības Vašingtonā preses sekretārs.

Latvija un Lietuva ir Baltkrievijas kaimiņvalstis ziemeļos. Uz dienvidiem atrodas Ukraina, kas baidās no vēl viena Krievijas iebrukuma. Rietumu analītiķi uzskata, ka Krievijas spēku koncentrācija Baltkrievijā ir daļa no Maskavas aprēķiniem, izdarot spiedienu uz NATO, lai tā slēgtu savas durvis Ukrainai un mazinātu savu klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms, kas agrāk baidījās, ka tiks uzskatīts par pārāk tuvu Maskavai, pēdējā laikā ir kļuvis par neatņemamu Krievijas nostājas sastāvdaļu. Paredzams, ka abu valstu autoritāro valdnieku attiecības kļūs vēl ciešākas.

Nav skaidrs, kādu reakciju, ja vispār kādu, var sagaidīt Baltijas valstis. Vīnes dokumentā ir teikts, ka valstis, kas uzsāk informācijas pieprasījumu, var lūgt tikšanos ar lūguma iesniedzēju valsti 48 stundas pēc atbildes saņemšanas.

Dalies ar šo ziņu