Krievija kaimiņvalstī Baltkrievijā pulcē jaunas bruņoto spēku vienības, lai tās piedalītos kopīgos militārajos vingrinājumos ar Baltkrievijas armiju, taču augstākā līmeņa Eiropas amatpersonas brīdina, ka Maskava, visticamāk, pēc mācību noslēguma neizvedīs savus karavīrus no Baltkrievijas, uzskata “Foreign Policy” aptaujātie drošības eksperti.
"Krievijas bruņoto spēku palielināšana Baltkrievijā diemžēl šķiet kaut kas pastāvīgāks, un tas mūs ļoti uztrauc," intervijā “Foreign Policy” nesenās vizītes laikā Vašingtonā sacīja Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.
Saskaņā ar NATO amatpersonu sniegto informāciju Krievija ir nosūtījusi uz Baltkrieviju 30 000 karavīru militārajām mācībām, kā arī augstas klases militāro tehniku, piemēram, raķešu sistēmas, kas varētu apdraudēt NATO Austrumeiropas dalībvalstu drošību.
Kremļa karaspēka jaunā izvietošana Baltkrievijā, autoritārajā valstī, kas ir cieši saistīta ar Maskavu, nostāda Krievijas karaspēku 50 kilometru attālumā no Ukrainas robežas un simtiem kilometru tuvāk NATO dalībvalstu Polijas un Lietuvas galvaspilsētām.
Saistībā ar Krievijas radīto krīzi, ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par 3000 papildu ASV karavīru izvietošanu Polijā, Rumānijā un Vācijā, lai stiprinātu NATO austrumu flangu.
Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko ir nodibinājis ciešākas saites ar Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu pēc tam, kad 2020. gadā viņš ar spēku apspieda demokrātiskās opozīcijas protestus, kas notika pēc masveidīgām prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas. Tagad viņš atklāti paziņojis, ka ļautu Maskavai pastāvīgi izvietot Krievijas karaspēku Baltkrievijas teritorijā.
"Iemesls, kādēļ mēs uzskatām, ka tas maina spēles gaitu, ir tas, ka krievi jau tagad šajā pasaules daļā bauda konvencionālu militāru pārsvaru pār NATO aliansi," sacīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas NATO un Eiropas Savienības departamenta vadītājs Kristjans Mae.
Krievija un Baltkrievija paziņoja, ka no 10. līdz 20. februārim rīkos kopīgas militārās mācības, kurās tiks simulēts, kā reaģēt uz dienvidos esošo vārdā nenosaukto pretinieku iebrukumu. (Ukraina atrodas uz dienvidiem no Baltkrievijas.) Bruņojuma vidū, ko Krievija nosūtīja uz Baltkrieviju, ir triecienlidmašīnas “Su-25”, raķešu sistēmas “Iskander”, modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas “S-400”, kā arī reaktīvās zalvju uguns sistēmas.
Polijas ārlietu ministrs Z. Rau brīdināja, ka pret Minsku var tikt vērstas soda sankcijas no Rietumvalstu puses, ja tā jebkādā veidā atbalstīs Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Taču Baltkrievija, kuras ilggadējais līderis ir A. Lukašenko, jau ir pakļauts plašām ASV un ES sankcijām, rada jautājumu - cik lielā mērā papildu sankcijas vispār ir spējīgas atturēt viņa vadīto režīmu no šādas darbības?
Arī Ukrainas opozīcijas politiķi pauž bažas, ka Krievijas karaspēks Baltkrievijas teritoriju varētu izmantot ilgāku laiku.
Ukrainas parlamenta deputāte un partijas “Golos” līdere Kira Rudika ir kritizējusi Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par to, ka viņš nav darījis vairāk, lai aizsargātu valsts gandrīz 1000 kilometru garo robežu ar Baltkrieviju. Decembrī K. Rudikas partija atteicās balsot par ierosināto valsts budžetu, daļēji tāpēc, ka tajā nebija paredzēti līdzekļi valsts robežas nostiprināšanai ar Baltkrieviju.
Gadu gaitā Baltkrievijas prezidents svārstījās starp Krieviju un Rietumiem, nostādot tos vienu pret otru, lai nostiprinātu pats savas pozīcijas. Lai gan viņš riņķoja V. Putina orbītā, A. Lukašenko bija uzmanīgs, lai pilnībā neiekristu atkarībā no Kremļa. Militārā neitralitāte ir ierakstīta Baltkrievijas konstitūcijā. Lai gan Lukašenko un Baltkrievijas stagnējošā ekonomika lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas subsīdijām enerģētikas jomā, viņš gadiem ilgi ir noraidījis Krievijas lūgumus izveidot viņa vadītajā valstī gaisa spēku bāzi.
Tomēr viss mainījās 2020. gadā, kad simtiem tūkstošu baltkrievu izgāja ielās, lai protestētu pret valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu masveidīgo viltošanu, kas tika īstenota, lai pagarinātu A.Lukašenko varu. Šīs demonstrācijas bija visnopietnākais izaicinājums A.Lukašenko valdībai viņa vairāk nekā divdesmit gadu ilgajā valdīšanas laikā. Uz demokrātiskās opozīcijas protestiem A. Lukašenko atbildēja ar vardarbību, pārvelkot svītru Vašingtonas un citu Rietumu sabiedroto gadiem ilgajiem centieniem uzlabot attiecības ar oficiālo Minsku.
Sekojot V. Putina režīma piemēram, Baltkrievija šomēnes plāno rīkot konstitucionālo referendumu, kas pavērs A. Lukašenko iespēju palikt amatā līdz 2035. gadam.
"Šie konstitūcijas grozījumu projekti var liecināt par Baltkrievijas plāniem atļaut savā teritorijā izvietot gan Krievijas konvencionālos, gan kodolspēkus," nesen anonīmi sacīja augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona.
