Krievijas karaspēks, dažas stundas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējās gada noslēguma preses konferences, veicis militārās mācības pie Ukrainas robežas, radot kārtējās bažas par iespējamu iebrukumu valstī, ziņo britu laikraksts “Daily Mail”.
Maskava jau vairākas nedēļas savā austrumu flangā ir izvietojusi desmitiem tūkstošu karavīru, tanku un artilērijas vienību, radot bažas par iebrukumu, lai gan Kremlis ir uzstājis, ka tie ir tikai aizsardzības spēki.
Tikmēr vakar vairāk nekā 1000 karavīru piedalījās apšaudes mācībās piecos Krievijas reģionos, savukārt tanki veica mobilās aizsardzības mācības, iesaistot 500 karavīrus, kā arī Krievijas iznīcinātājus “Sukhoi SU-27SM3”.
Militārie vingrinājumi notikuši vien dažas stundas pēc tam, kad V. Putins, uzstājoties savā ikgadējā gada noslēguma preses konferencē, apsūdzēja NATO un ASV par ieceri Ukrainā izvietot hiperskaņas raķetes.
Krievijas līderis pašreizējā krīzē vainoja NATO veikto bijušo padomju valstu, piemēram, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas militarizāciju, kā arī piedraudēja, ka Krievija “var darīt jebko, lai sevi aizsargātu.”
“Daily mail” raksta, ka Krasnodarā izvietotie iznīcinātāji “Sukhoi SU-27SM3” veikuši uzdevumus pret Rietumu vai Ukrainas karakuģiem, kas tiek uzskatīti par apdraudējumu Krievijas robežai.
"Mācību lidojumu laikā iznīcinātāju “Su-27SM3”duets pavadīja iznīcinātājus “Sukhoi Su-34” un praktizēja desanta uzdevumus, atklājot un izsekojot iedomātos pretinieku, kas demonstrēja nodomu nelikumīgi šķērsot Krievijas jūras robežu," teikts flotes paziņojumā.
Tikmēr pieejamajos veido materiālos redzamas piecas pārtvērējlidmašīnas “MiG-31BM”. Savukārt Kemerovas apgabalā tanki veica mobilās aizsardzības mācības, kurās piedalījās 500 karavīru.
Ziņojumā par mācībām teikts: “Imitētais ienaidnieks mēģināja izlauzties cauri aizsardzībai ar smago bruņumašīnu palīdzību. Tanku vienību ekipāžas iznīcināja ienaidnieku, izmantojot mobilās aizsardzības taktiku, kuras iezīme ir vairāku pozīciju sagatavošana dažādās līnijās. Kaujas mašīnas ekipāžas, mainot šaušanas pozīcijas, imitē vairāku tehniku raidītu uguni un piespiež ienaidnieku reaģēt, tādējādi atklājas slazdā esošie transportlīdzekļi."
Volgogradā vairāk nekā 1000 kājnieku trenējās raķešu un artilērijas uguns šaušanā ar 152 milimetru pašgājēja artilērijas iekārtām “2S19 Msta-S”, reaktīvo zalvjuguns sistēmu “Tornado-G” un tankiem “T-90A”.
Tikmēr Burjatijā strēlnieki ar kājnieku bruņumašīnām izjauca “ienaidnieka” ofensīvu, savukārt Uļjanovskā Krievijas gaisa desanta karaspēks veica augstas precizitātes šaušanas treniņus.
Pie Ukrainas rietumu robežas Moldovas Piedņestras reģionā izvietotie Krievijas spēki veica "radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības" treniņus. Savukārt Krievijas Murmanskas apgabalā izvietoti Krievijas spēki skarbos ziemas apstākļos uzstādīja sakaru sistēmu.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Maskava iesniedza drošības dokumentu projektu, pieprasot NATO liegt dalību Ukrainai un citām bijušajām padomju valstīm un atsaukt alianses militāros spēkus Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Tikmēr galvenais NATO princips ir tāds, ka dalība aliansē ir atvērta jebkurai valstij, kas atbilst prasībām.
ASV un to sabiedrotie paziņojuši, ka Krievijai nesniegs tādas garantijas. Savukārt V. Putins šonedēļ ziņoja, ka Vašingtona ir gatava apspriest Krievijas priekšlikumus, un sarunas varētu notikt nākamā gada sākumā.
Arī ASV amatpersonas paudušas Vašnigtonas gatavību sarunām janvāra sākumā.
"Nedrīkst notikt nekāda NATO paplašināšanās austrumu virzienā. Bumba ir viņu pusē. Viņiem mums ir jāsniedz kāda atbilde. Kopumā mēs redzam pozitīvu reakciju," sacījis V. Putins.
"Vai tie esam mēs, kas palaiž raķetes pie ASV robežām? Nē, tās ir ASV, kas ieradās mūsu mājās ar savām raķetēm. Vai tā ir pārmērīga prasība mūsu valsts tuvumā nenovietot nekādas uzbrukuma sistēmas? Mēs esam skaidri un precīzi darījuši viņiem zināmu, ka turpmāka NATO paplašināšanās austrumu virzienā ir nepieņemama. Un tieši jums [Rietumiem] ir jāsniedz mums garantijas un jādod tās nekavējoties, nevis jārunā par to gadu desmitiem,” sacīja V. Putins.
Putins apgalvo, ka Aukstā kara beigās NATO apliecināja Krievijai, ka tā respektēs tās teritoriālo mantojumu, un solīja nepaplašināt aliansi Centrāleiropā un Austrumeiropā. Taču daudzas Austrumeiropas valstis baidījās, ka tās atkal pakļaus Krievija, zaudējot iegūto brīvību. Polija, Ungārija un Čehija pievienojās NATO 1999.gadā, bet 2004.gadā tai sekoja Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un bijušās padomju republikas Igaunija, Latvija un Lietuva. Turpmākajos gados pievienojās arī Albānija, Horvātija, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija, palielinot NATO dalību līdz 30 valstīm.
