Satelītattēli liecina par jaunu Krievijas bruņoto spēku savilkšanu ap Ukrainas robežu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/POLITICO/ The Moscow Times/AFP
Image
KRievijas spēku savilkšana pie Ukraians robežām
Foto: Maxar Technologies

Nedēļas sākumā uzņemtie kompānijas “Maxar Technologies” komerciālie satelīta fotoattēli apstiprina nesen izskanējušo informāciju, ka Krievija atkal savelk karaspēku un militāro aprīkojumu no robežas ar Ukrainu. Šī ir jau otrā šogad novērotā liela mēroga spēku pulcēšana pēc šā gada pavasarī piedzīvotā saspīlējuma, vēsta ASV izdevums “Politico”.

Jaunākie kosmosa tehnoloģiju uzņēmuma “Maxar Technologies” uzņemtie un ar “Politico” starptniecību publicētie attēli liecina par bruņu tehnikas, tanku, pašgājējartilērijas, kā arī bruņoto spēku personāla palielināšanos netālu no Jeļņas pilsētas Krievijā, kas atrodas netālu no robežas ar Baltkrieviju. Starp daudzām no citiem Krievijas apgabaliem savilktajām bruņoto spēku vienībām, kuras uz pašreizējām izvietojuma vietām uzsāka kustību šā gada septembrī, ir arī Krievijas armijas elites 1. gvardes tanku armija.

Tikmēr kompānijas “Jane’s” šonedēļ veiktā analīze atklāj, ka Krievijas armijas 4. tanku divīzijas aprīkojums pārvietots uz Brjanskas un Kurskas apgabaliem netālu no Ukrainas ziemeļu robežas. Vienības aprīkotas ar T-80U kaujas tankiem un pašgājēju artilēriju.

 

Šajā reģionā pamanīti arī 1. gvardes tanku armijas bruņu tehnika. Armija “sagatavota, lai veiktu visu kaujas līmeņu operācijas, sākot no nemiernieku apkarošanas līdz mehanizētai karadarbībai,” vēsta “Jane’s” analītiķi. “Šī vienība parasti ir pirmā, kas saņem jaunāko Krievijas militāro aprīkojumu un izmēģina dažādas jaunas taktikas,” skaidro “Jane’s” analītiķi.

Kā norāda “Jane’s” eksperti 1. gvardes tanku armija pārsviešana “iezīmē skaidru novirzīšanos no 1. gvardes tanku armijas standarta apmācības modeļa, kas ierasti notiek ap Maskavu.”

Spriedze starp Maskavu un Rietumiem pēdējo mēnešu laikā īpaši palielinājusies līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina neapmierinātību par Ukrainas un Gruzijas iespējamo pievienošanos NATO, kā arī ASV aizsardzības ministra Loida Ostina pagājušajā mēnesī aizvadītajām vizītēm abās valstīs.

ASV aizsardzības ministram vizītes laikā Kijevā tika vaicāts par Ukrainas mērķiem pievienoties NATO, uz ko viņš atbildēja, ka Ukrainai “ir tiesības pašai lemt par savu turpmāko ārpolitiku, un ASV turpinās darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainas centienus attīstīt spējas sevi aizstāvēt.”

Pāris dienas vēlāk V. Putins sniedza atbildes uzrunu Sočos, brīdinot, ka “Ukrainas cerības par formālu dalību NATO var nekad nepiepildīties, taču jau tagad vērojama alianses nostiprināšanās Ukrainas teritorijā. Tas rada draudus Krievijas Federācijai un Krievija to labi apzinās.”

Par Krievijas spēku palielināšanos pirmo reizi aizvadītās nedēļas nogalē ziņoja ASV laikraksts “The Washington Post”. Informācija tika balstīta iegūtajos satelītattēlos, taču tie netika publicēti. Tikmēr ziņu aģentūra “Reuters” vēlāk citēja Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, kas noliedza “The Washington Post” rakstīto, sakot, ka šīs nedēļas sākumā Krievijas karavīru, ieroču un aprīkojuma pārvietošana uz Ukrainas robežas nav novērota.

Arī aģentūra AFP, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas pausto, pieļauj, ka publicētie materiāli par Krievijas spēku savilkšanu varētu būt “īpašas informatīvas un psiholoģiskas karadarbības elements, kas atspoguļo iepriekšplānotu karaspēka pārvietošanu pēc militārajām mācībām.”

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņojis, ka klimata konferencē Glazgovā ar ASV prezidentu Džo Baidenu pārrunājis sava valsts konfliktu ar Krieviju. “ASV turpina atbalstīt Ukrainas teritoriālo integritāti un reformas valstī,” sociālās saziņas vietnē “Twitter” raksta V. Zelenskis.

Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien noraidījis ziņas par iespējamu Krievijas karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežām, sakot, ka nav nepieciešams tērēt laiku zemas kvalitātes apgalvojumiem.

“Mūsu militārā tehnikas un armijas vienību kustība ir tikai un vienīgi mūsu darīšana. Krievija nekad nevienam nav draudējusi,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses sekretārs.

Šie satelīta fotoattēli parādījušies laikā, kad spriedze starp Kremli un Kijevu turpina pieaugt. Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām šā gada pavasarī raisīja bažas gan Kijevā, gan Vašingtonā. ASV prezidenta administrācija Ukrainai izveidoja “letālās palīdzības paketi”, tomēr, tuvojoties ASV prezidenta Dž, Baidena un V. Putina tikšanās pasākumam Ženēvā, ASV šo paketi Ukrainai nolēma nesūtīt. 

Dažas no pavasarī pie Ukrainas robežām pārsviestajām vienībām vēlāk atgriezīsies savās pastāvīgā izvietojuma vietās, tomēr liela daļa militārā aprīkojuma tika atstāta netālu no Ukrainas robežām.

“Mums ir zināmi publiski ziņojumi par neparastām Krievijas militārām aktivitātēm Ukrainas tuvumā, taču nevaram runāt par Krievijas nodomiem. Mēs turpinām atbalstīt deeskalāciju reģionā un diplomātisku konflikta atrisināšanu Ukrainas austrumos. Mūsu atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei ir nelokāms,” sacīja Pentagona pārstāvis pulkvežleitnants Antons Semerlots.

Izrādot atbalstu Ukrainai, Dž. Baidens šīs vasaras beigās tikās ar Ukrainas prezidentu V. Zelenski.

Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans pirmdien norādīja, ka ASV prezidenta administrācija turpina sekot situācijas attīstībai.

Arī Krievija pēdējos mēnešus bijusi diplomātiskā konfrontācijā ar NATO. Pāris nedēļu laikā pirms NATO aizsardzības ministru tikšanās p alianse izraidīja astoņus Krievijas diplomātus, kurus bija atmaskojusi spietošanā. Maskava uz to atbildēja, slēdzot un izraidot NATO diplomātisko misiju no Krievijas.

Dalies ar šo ziņu