Merkele un Baidens aicina Krieviju apturēt armijas koncentrēšanu pie Ukrainas robežas

Konfliktu zonas
LETA/DPA
bilde
Foto: Foto: AP/Scanpix

Vācijas kanclere Angela Merkele un ASV prezidents Džo Baidens atbalsta aicinājumus Krievijai apturēt armijas koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.

"Kanclere un prezidents vienojušies, ka ir nepieciešams pieprasīt Krievijai atvilkt nesen papildu nosūtītos karavīrus, lai deeskalētu situāciju," pēc Merkeles un Baidena telefona sarunas trešdienas vakarā paziņoja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Savienotās Valstis aplēsušas, ka Krievija izvietojusi 15 000 līdz 25 000 karavīru Krimas pussalā un gar Ukrainas austrumu robežu.

30 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri iepriekš trešdien tikās videokonferencē, kurā apsprieda Krievijas karavīru koncentrēšanos pie Ukrainas robežas, kas radījusi bažas par spriedzes saasināšanos reģionā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir vairākkārt sacījis, kas Krievija pie Ukrainas robežas sakoncentrējusi lielāko karavīru skaitu kopš Krimas okupācijas 2014.gadā.

Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO dalībvalstis aicina Krieviju apturēt agresīvās provokācijas.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins lika noprast, ka var tikt palielinātas ieroču piegādes Ukrainai. Viņš sacīja, ka Ukraina ir apgādāta ar bruņojumu, un ASV turpinās šādu atbalstu, ja nepieciešams.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.

Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot. Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ apgalvoja, ka karavīri, kas savilkti pie Ukrainas robežām, piedaloties militārajās mācībās, bet ASV diplomāti to apšaubījuši.

Dalies ar šo ziņu