Krievija izziņo masveida militārās mācības

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Bloomberg
Image
Krievijas desantnieks okupētajā Krimā
Foto: Sergei Malgavko/TASS/Scanpix

Krievija paziņojusi par masveida militāro mācību uzsākšanu, palielinot spriedzi ar kaimiņvalsti Ukrainu laikā, kad Rietumos pastāv bažas par konflikta eskalāciju.

Aprīlī visos Krievijas militārajos apgabalos notiks vairāk nekā 4000 militāro mācību, otrdien ministrijas vietnē paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien atkārtoti uzsvēra valsts vēlmi pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, lai pasargātu Ukrainu no Krievijas agresijas, telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sakot, ka dalība NATO ir “vienīgais veids, kā izbeigt karu” Ukrainas austrumos.

Tomēr vēlāk mikroblogošanas vietnē “Twitter” NATO vadītājs neminēja neko konkrētu, vien norādot, ka NATO ir “apņēmusies uzturēt ciešo sadarbību” ar Ukrainu.

Ukraina lūdz atbalstu pēc Krievijas spēku palielināšanās pie abu valstu robežas, izraisot bažas par septiņus gadus ilgā konflikta saasināšanos. Krievija noliedz, ka tā apdraud Ukrainu, un apsūdz Kijevas valdību militāras ofensīvas gatavošanā ar mērķi atgūt kontroli pār austrumu konflikta zonu.

Dalība NATO Ukrainai nepalīdzēs atrisināt “tās iekšējās problēmas”, otrdien paziņoja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs. “Mūsuprāt, tas vēl vairāk pasliktinās situāciju,” teica Peskovs.

Otrdien aizvadītajā telefonsarunā ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Zelenskis mudinājis izdarīt lielāku starptautisko spiedienu uz Krieviju. Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministri pagājušajā nedēļā par situāciju Donbasā apspriedušies ar saviem ASV un Lielbritānijas kolēģiem.

Zelenskis pastāstījis Trudo, ka kopš 26.marta Ukrainas austrumu zonā nogalināti 10 ukraiņu karavīri. ASV un ES vērsušās pret Krieviju ar sankcijām par 2014.gada Krimas aneksiju un separātistu atbalstu Donbasas reģionā, tomēr Krievija noliedz iesaistīšanos cīņās.

ASV jau iepriekš piegādājusi Ukrainai militāro aprīkojumu, tostarp prettanku raķetes “Javelin”. ASV prezidents Džo Baidens pagājušās nedēļas telefonsarunā ar Zelenski apņēmies atbalstīt Ukrainu cīņā ar Krievijas agresiju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien nosodoši izteicies par Rietumu valstīm, kritizējot atbalstu Kijeavs “nepieņemamajai rīcībai un paziņojumiem.”

Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebilst pret Ukrainas centieniem iestāties NATO, lai gan alianse neizrāda iniciatīvu pieņemt dalības pieteikumu.

“Maniere, ar kādu tiek pārvietots karaspēks norāda, ka Krievija izrāda muskuļus, nevis gatavojas iebrukumam,” savā tīmekļa vietnē pirmdien rakstīja Maskavas Kārnegī centra biedrs Maksims Samorukovs. Tomēr spriedze starp abām valstīm nozīmē, ka viens nepareizs solis var abas ievilkt jaunā militārā konforntācijā, teica Samurokovs.

Dalies ar šo ziņu