Podkāsti
Šajā podkāsta "Droši ir zināt" epizodē uz sarunu aicinājām Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) dzimušā Deep-Tech jaunuzņēmuma "SUBmerge Baltic" vadītāju un līdzdibinātāju Kārli Bērziņu. Zemūdens vide ir viena no bīstamākajām un tehnoloģiski sarežģītākajām pasaulē – inerciālie navigācijas sensori vien var izmaksāt desmitiem tūkstošu eiro. Sarunā...
Šajā “Sargs.lv” podkāsta “Droši ir zināt” epizodē sarunājamies ar Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Aivaru Krjukovu. Uzmanības centrā ir Zemessardzes loma Latvijas aizsardzībā laikā, kad reģionā pieaug hibrīdā apdraudējuma radītie drošības riski, paralēli notiek aktīva valsts aizsardzības spēju celšana, tostarp, arī sabiedrībai piedāvājot...
Kā vietējie un starptautiskie jaunuzņēmumi top par globāliem aizsardzības industrijas spēlētājiem? Jaunākajā podkāsta "Droši ir zināt" epizodē viesojas Krists Avots, UniLab Defence pārstāvis, lai detalizēti izstāstītu par Latvijas lomu NATO inovāciju ekosistēmā. UniLab (University Laboratory) sākotnēji tapa kā četru Latvijas vadošo augstskolu (RTU...
Kamēr daudzi runā par nogurumu no kara, "Ganta fonds" brīvprātīgie šoferi katru dienu mēro simtiem kilometru pa bīstamiem Ukrainas piefrontes ceļiem. Šobrīd viņu paveiktais ir mērāms iespaidīgos skaitļos – aptuveni 3000 izglābtas un pārvestas dzīvības. Šajā sarunā ar Ievu Ādamsoni mēs ielūkojamies šī darba aizkulisēs. Tas nav tikai stāsts par...
Kopš 2019. gada Latvija un Dānija kopīgi veido NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu. Sākotnēji šī komandvadības elementa uzdevums bija nodrošināt sekmīgu Latvijas un NATO sabiedroto apmācību procesu, savukārt 2023. gadā štābs sasniedza pilnu kaujas gatavību. Tajā pašā gadā divīzijas “Ziemeļi” štāba komandēšanu pārņēma Dānijas Bruņoto...
Šā gada jūlija iesaukumā pirmie Valsts aizsardzības dienesta karavīri uzsāks 11 mēnešus ilgu apmācību un dienestu Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē. Plānots, ka jauniesaucamo apmācība notiks brigādes galvenajā poligonā “Mežaine”, kur drīzumā ekspluatācijā nodos divas pilnībā atjaunotas un aprīkotas kazarmu ēkas. Valsts aizsardzības dienesta...
Agresorvalsts krievijas teritorija vairs nav “drošā aizmugure”, kuru nesasniedz Ukrainas aizstāvju pretuzbrukumi, bet gan aktīva karadarbības zona, kurā ik dienu notiek uzbrukumi agresora militārajam un ekonomiskajam potenciālam. Ukraina, cīnoties pret pilna mēroga krievijas iebrukumu, jau ar ievērojami lielāku efektivitāti spēj uzbrukt okupantu...
Uzņēmumu “Patria Latvija” var nepārprotami dēvēt par vienu no Latvijas aizsardzības industrijas flagmaņiem, kas ir apgādājis un turpina apgādāt Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi un Ukrainas bruņotos spēkus ar mūsdienīgu kaujas tehniku. Kas ir šī uzņēmuma veiksmes pamatā? Kāpēc “Patria” 6x6 bruņutransportieri ir pieprasīti ne tikai Latvijā...
Šodien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rindās dien ne viens vien augstākais virsnieks vai instruktors, kurš savas gaitas militārajā jomā uzsācis Jaunsardzes kustībā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Vairāk nekā 30 gadu pastāvēšanas laikā Jaunsardze ir paplašinājusies ne tikai skaitliski, bet arī kvalitatīvi. Šobrīd Jaunsardzes centrs nodrošina...
Šā gada marta sākumā Latvijas Dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāji savos radio aparātos slēgtā un reiz krievu valodā raidošā Latvijas Radio 4 kanāla viļņos varēja dzirdēt Baltkrievijas oficiālā režīma propagandas radio stacijas saturu. Šāds – nu jau kārtējais nepatīkamais pārsteigums gan Latvijas mediju uzraugiem, gan elektronisko sakaru...
Latvijas austrumu robežas aizsardzība šodien ir ne vien nacionālās drošības sistēmas centrālais elements, bet arī Baltijas valstu kopējās aizsardzības stratēģijas balsts. Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā un tā radītās sekas Eiropas drošībai skaidri parāda, ka robežu stiprināšana un pretinieka mobilitātes ierobežošana nav īstermiņa projekti...
Pērn Krievija izvērsa vēl nebijuša līmeņa hibrīdos uzbrukumus pret Rietumvalstīm. Līdztekus tipiskajai propagandas un melu kampaņām Krievija uzsāka jauna veida ietekmes operācijas no kurām jūtamākās bija vērstas pret Baltijas valstīm, sistemātiski bojājot zemūdens infrastruktūru. Kāds ir mērķis šāda veida uzbrukumiem un kā tos tulkot, par to...
Pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis kiberuzbrukumu skaits pret Rietumvalstīm, tostarp arī pret Latviju. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija ir bijusi otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc piedzīvoto kiberuzbrukumu skaita. Taču kopējais kiberapdraudējuma līmeņa pieaugums Eiropā nav jauna parādība – jau pirms dažiem gadiem Eiropas...
Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir neatgriezeniski ietekmējis Eiropas drošības vidi. Ir skaidrs, ka Krievija arī turpmāk izmantos militāros instrumentus savu politisko mērķu sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka turpmāko piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt savas militārās spējas, radot apdraudējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem...
Krievijas agresija Ukrainā liecina, ka tieši kritiskās infrastruktūras objekti kļūst par vienu no galvenajiem triecienu mērķiem. Agresorvalsts Krievija, kas vienlaikus ir arī Latvijas galvenais ārējais drauds, ar savu rīcību iebrukumā Ukrainā ir skaidri pierādījusi, ka sistemātiska kritiskās infrastruktūras, jo īpaši civilās infrastruktūras...
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir vadošais dienests, kas koordinē efektīvas civilās aizsardzības sistēmas izveidi valstī. Kopš 2022. gada 24. februāra piedzīvotā visaptverošā agresorvalsts Krievijas iebrukuma Ukrainā, attieksme pret līdz šim sabiedrībā visai formāli uztvertajiem civilās aizsardzības jautājumiem krasi mainījās...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Vai militārā vide veicina, vai gluži pretēji - ierobežo jauniešu personības izaugsmi? Šķēpi par šo jautājumu tika lauzti vēl diskutējot par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas nepieciešamību. Viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Kamēr viena sabiedrības daļa uzskata, ka jauniešiem nepieciešama akadēmiskā izglītība un tās apguves procesu...
Valsts aizsardības dienesta (VAD) laikā Nacionālie bruņotie spēki uzņemsies pilnu atbildību par jaunajiem karavīriem. Tas nozīmē arī visai solīdu sociālā atbalsta paketi. Līdztekus simtprocentīgai veselības aprūpei, ikmēneša finanšu kompensācijai par dienestu, atbalsts plānots arī pēc dienesta beigām. Kādus sociālā atbalsta labumus varēs saņemt VAD...
Ko tieši jaunā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri 11 mēnešu laikā iemācīsies? Kur viņi gulēs? Ko ēdīs, tai skaitā arī veģetārieši un vegāni? Vai viņi brīvdienās varēs bra ukt mājās? Vai Ādažu bāzē drīkstēs lietot mobilo telefonu un vai tiešām garie mati būs jāgriež "uz nullīti"? Šos un vēl daudzus citus līdzīgus jautājumus pēdējā laikā...
Latvijas jaunieši, dienot valsts aizsardzības dienestā (VAD), ne tikai apgūs valsts aizsardzībai vajadzīgās iemaņas, bet arī sekmēs savu personības attīstību, nostiprinot sevī tādas kvalitātes kā līderību, psiholoģisko noturību pret stresu un apgūs zināšanas, kuras netiek piedāvātas nevienā civilajā jomā. Kādi būs VAD karavīru galvenie uzdevumi, kā...
To valstu, kurās saglabāts obligātais militārais dienests, pieredze rāda – tas ir pamats sabiedrības vienotībai un izpratnei par rīcību krīzes un kara laikā, jaunākajā podkāsta epizodē saka AM valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš atzīst, ka valsts aizsardzības dienests (VAD) stiprinās arī pilsoņu gatavības kultūru. Vai tie būs 11 mēneši valsts...
Izdoma uzbrucējiem kibervidē ir liela, atzīst Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas jeb CERT.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, kurš viesojas "Sargs.lv" jaunākajā raidierakstā. Ja pirms dažiem gadiem populārs bija aicinājums cilvēkiem piedalīties dažādās valūtu ieguldīšanas platformās, tad tagad populāra...
Kiberuzbrukumu apjoms Latvijas informāciju tehnoloģiju infrastruktūrai kopš šī gada sākuma ir pieaudzis apmēram trīs līdz četras reizes. Eksperti neslēpj - ļaunprātības gan pret Latviju, gan citām ES valstīm vērš arī Krievijas hakeri. Dažas iestādes tādus piedzīvoja pirmo reizi un bija jāsaprot, kā šādas situācijas nepieļaut nākotnē. Bet ļoti...
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā “Sargs.lv” saņēmis daudzas lasītāju vēstules ar jautājumu- vai Latvijā ir bumbu patvertnes, jo visi satraucas, kur paslēpties, ja sākas apšaude. Pēdējo mēnešu laikā vairākas valstis, piemēram, Igaunija un Polija ir apzinājušas vietas, kur vajadzības gadījumā varētu patverties liels skaits iedzīvotāju. Savukārt...
Latvijā trauksmes sirēnas VUGD testē regulāri, parasti par to pirms tam iedzīvotājus informējot. Taču kas notiek, ja šādas sirēnas dzirdam, bet nav izziņots, ka tā ir tikai mācību trauksme? Kā rīkoties iedzīvotājiem, ko darīt, uz kurieni evakuēties un pa kādiem ceļiem? Vai šādām situācijām iedzīvotāji var laicīgi sagatavoties jau pirms tam, to...