Ukrainas bruņoto spēku pieredze dronu masveida izmantošanā kaujas laukā ir radījusi revolūciju militārajā zinātnē. Tā pierāda, ka ar salīdzinoši lētiem un pieejamiem masveida produktiem ir iespējams apturēt ievērojami lielāku pretinieku, kā arī sistemātiski iznīcināt tā personālu, tehniku, loģistikas un komandvadības spējas. Tiesa, droni paši nelido – lai kādas klases un uzdevuma iekārtas tās būtu, tās aizvien ir jāvada cilvēkiem, tādēļ izšķiroši svarīga ir savlaicīga un kvalitatīva personāla sagatavošana.
Latvijā dronu vadību iespējams apgūt vairākos veidos: pašu spēkiem (pēc oficiālas atļaujas saņemšanas Civilās aviācijas aģentūrā), iestājoties Zemessardzē un kļūstot par dronu operatoru-speciālistu, vai arī privātā kārtā, atrodot savām prasībām un rocībai atbilstošu instruktoru. Par spīti šīm iespējām, dronu operatoru Latvijā joprojām trūkst. Turklāt, kā rāda kara pieredze Ukrainā, tikai neliela daļa dronu entuziastu spēj sasniegt tādu līmeni, lai kaujas apstākļos vadītu ar sprāgstvielām piekrautus bezpilota lidaparātus.
Lai risinātu masveida apmācību jautājumu un piedāvātu savu instruktoru pakalpojumus (tostarp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem), virkne Latvijas uzņēmēju un zemessargu ir izveidojuši līdz šim lielāko slēgto telpu dronu pilotēšanas poligonu Baltijā – “Drone House”. Šajā poligonā iemaņas dronu vadīšanā var apgūt gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie interesenti, kā arī speciālo dienestu darbinieki un karavīri.
Kā radās ideja par šāda tipa poligonu, ko tajā iespējams iemācīties un kāda ir sabiedrības un dažādu dienestu interese par to? Raidierakstu sērijas “Droši ir zināt” jaunākajā epizodē stāsta biedrības “Drone Force Europe” dibinātāji un zemessargi Viesturs Silenieks un Kārlis Krastiņš.
