Krievijas propaganda solīja "denacifikāciju", bet pretī saņēma vienotu visas Ukrainas tautas pretestību, kur plecu pie pleca cīnās dažādu tautību un reliģiju pārstāvji,” tā stāsta mūsu jaunākā raiedieraksta “Droši ir zināt” viesis Ukrainas bruņoto spēku kapelāns mesiāniskais rabīns un kapelāns Andrejs Miščenko.
Viņš ir viens no diviem rabīniem, kas šobrīd oficiāli dien Ukrainas armijā, sniedzot garīgo atbalstu karavīriem frontē. Sarunā Andrejs kliedē kremļa melus par Ukrainas sabiedrības radikalizāciju, stāsta par dienesta brālību dažādu Ukrainas tautas etnisko un reliģisko grupu vidū, atklāj unikālo Ukrainas militāro kapelānu dienesta fenomenu un skaidro, kāpēc tieši "cīņas gars", nevis tikai ieroči, salauza okupantu plānus pirmajās kara stundās.
Tāpat kapelāns dalās pārdomās par to, kā uzturēt karavīru un visas sabiedrības kaujas garu un ilgstošā izsīkuma karā un kas sabiedrībā būs jāmaina, lai sagagavotos pēckara dzīvei, mājās sagaidot tūkstošiem karā fiziski un morāli traumētu veterānu.
Sarunā ar A. Mišcenko uzzināsi:
- Kā Ukrainas ebreji un musulmaņi plecu pie pleca cīnās un Ukrainas bruņotajos spēkos, dodot savu artavu cīņā pret mūsdienu krievu fašismu.
- Kā Ukrainā tika izveidots un tagad sekmīgi darbojas unikālais armijas kapelānu un reliģisko organizāciju sadarbības tīkls, kas rūpējas gan par karavīriem frontē, gan viņu ģimenēm aizmugurē.
- Par "Mazo soļu mākslu" – kā valstīm, tostarp Latvijai, veidot un stiprināt visas nācijas cīņas garu vēl pirms krīzes vai kara sākuma.
- Kāpēc ieroču izdalīšana iedzīvotājiem pašā kara sākumā bija izšķirošs psiholoģiskais dopings sabiedrībai un trieciens ienaidniekam.
- Kādi izaicinājumi Ukrainas sabiedrību sagaidīs pēc kara beigām, kad no frontes atgriezīsie veterāni.
Skaties interviju, lai izprastu mūsdienu kara garīgo dimensiju un mācības, ko Latvija var pārņemt no Ukrainas nesalaužamās pieredzes.
