Latvijas Neatkarības karš
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgas Brāļu kapos notika svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu. Neatkarības kara vakara jundā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, lai kopā ar iedzīvotājiem...
Lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību, sabiedrībai ir jābūt vienotai, nevis sašķeltai, to savā uzrunā svinīgajā Lāčplēša dienas vakara jundā Rīgas Brāļu kapos uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds, mudinot sabiedrību aktīvi atbalstīt ikvienu karavīru un zemessargu, kurš ik dienu stāv sardzē par mūsu valsts neatkarību.
11. novembrī, Lāčplēša dienā, plkst. 18.00 Rīgas Brāļu kapos notiks svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu. Neatkarības kara vakara jundā piedalīsies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, lai kopā ar...
Latvijas armijai bija nozīmīga loma valsts uzbūves sistēmā, un tā bija viens no Latvijas ārējās drošības garantiem. Liela nozīme Latvijas armijai bija arī Neatkarības karā (1918—1920), kad armijas uzvaras nodrošināja Latvijas Republikas pastāvēšanu. Latvijas Republikas Pagaidu valdībai uzticīgās sākumā nelielās karaspēka vienības sāka veidoties jau...
Foto: srž. Ēriks Kukutis / Aizsardzības ministrija30. novembrī Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministra Andra Sprūda un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa dalību Melnās kafijas vakarā godināja Brīvības cīņās kritušos Latvijas Kara skolas kadetus. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem...
Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...
Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...
Pēc frontes līnijas nostabilizēšanās Rīgā, pašvaldību nodarbināja jautājums, kā palīdzēt Pārdaugavā palikušajiem iedzīvotājiem ar maizi. 13. oktobrī tika nolemts vērsties ar lūgumu pie Amerikas Sarkanā Krusta. Tas arī tika darīts un tika saņemta piekrišana palīdzēt.
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsarzdības ministrija8. novembrī laukumā pie Latvijas Kara muzeja aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns godināja Neatkarības karā kritušo piemiņu, iededzot Neatkarības kara piemiņas ugunskuru. Piemiņas pasākuma laikā klātesošajiem bija iespēja arī tikties un aprunāties ar valsts aizsardzības dienesta...
Pirms 105 gadiem , 1919. gada 11. novembrī, Latvijas armija guva uzvaru pār pulkveža Pāvela Bermonta - Avalova komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Rīgu no ienaidnieka. Šīs kaujas tiek dēvētas par smagākajām un asiņainākajām Latvijas vēsturē. Portāls "Sargs.lv", godinot Lāčplēša dienu, apkopojis fragmentus no Neatkarības kara dalībnieka...
Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...
Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...
1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas bija viens no izšķirojošiem brīžiem mūsu valsts vēsturē un tās Neatkarības karā (1918-1920), kad Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienības kopējiem spēkiem satrieca vācu vienības. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šo notikumu svin kā kopējā ieroču brālībā kaldinātu uzvaras dienu neatkarības cīņās. Tas...
Sestdien, 22. jūnijā, Cēsīs, atzīmējot Cēsu kauju 105. gadadienu, aizsardzības nozares vadība, karavīri un zemessargi, jaunsargi, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri piedalīsies Cēsu kauju atceres piemiņas pasākumos.
Šodien, 29. janvārī, aizrit 105 gadi kopš vēsturiski svarīgās Skrundas kaujas, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti svarīgu uzvaru, kas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu. 1919. gada 29. janvārī pēc Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais...
Foto: Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrijaLatvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā godina Latvijas Neatkarības karā kritušos Latvijas Kara skolas kadetus tradicionālajā "Melnās kafijas vakarā".
Latvijas tauta valstisko neatkarību izcīnīja ar ieročiem rokās. Četras dienas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Padomju Krievijas Sarkanā armija šķērsoja mūsdienu Latvijas robežu un ieņēma Zilupi. Līdz ar to sākās Latvijas Neatkarības karš (1918–1920). Video "Latvijas Neatkarības karš (1918–1920)" skaidroti un analizēti...
Foto: Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija 30. novembrī Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ar Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, aizsardzības ministra Arta Pabrika un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa dalību notika Melnās kafijas vakars, godinot Latvijas Neatkarības karā kritušos Latvijas Kara skolas kadetus.
11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgas Brāļu kapos notika svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu. Svinīgajā pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas...
Lāčplēša diena – diena, kad atceramies Neatkarības karā kritušos karavīrus, kas cīnījās par brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideju. Viņi bija tie, kas lika pamatus un aizsargāja Latvijas valsti ar savu dzīvību. Pateicoties viņiem mēs tagad varam dzīvot savā Latvijā un būt piemērs citām valstīm. Šodien Doma baznīca tika pateiks paldies...
Lai skaidrotu Latvijas valstiskuma pamatus un to aizstāvēšanas nozīmi ikviena Latvijas pilsoņa dzīvē vēsturiski un mūsdienu drošības kontekstā, Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un kanālu ReTV piedāvā trīs raidījumu ciklu. “Latvijas valsts ideja un aizsardzība: no dibināšanas līdz mūsdienām”. Latvijas Republika kā neatkarīga...
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija7.11.2022. - Rīga, Latvija. Tiek atzīmēta 103. gadadiena kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā. Svētku atklāšana notiek laukumā pie Latvijas Kara muzeja, kur Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece iededz Neatkarības kara piemiņas ugunskuru, kas degs līdz 11. novembrim. Laukumā pie Pulvertorņa ir...
Novembrī ar vairākiem pasākumiem tradicionāli tiks atzīmēta 103. gadadiena kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā.
Foto: Srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija22.06.2022 Rīga, Latvija. Rīgas Brāļu kapos norisinās svinīgā Vakara junda, godinot Cēsu kaujās kritušo Latvijas armijas karavīru piemiņu.
Rīt, 22. jūnijā, aizsardzības nozare svinīgi atzīmēs Varoņu piemiņas dienu un Cēsu kauju atceres gadadienu, aizsardzības nozares vadībai, karavīriem un zemessargiem piedaloties svinīgos pasākumos Rīgā un Cēsīs.
Pēc nepilnu divu mēnešus stāvēšanas uz vietas 1919. gada 22. maijā atjaunojās uzbrukums ar mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar pulkveža Baloža brigādi uzbrukumā bija jāpiedalās vācu landesvēram, krievu kņaza Līvena nodaļai un Vācijas dzelzs divīzijai. Lai gan pie Dzilnām likās, ka līdz Rīgai nopietnu kauju nebūs, tomēr pie...
Svētdien, 6. martā, aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Pulkveža O. Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņi piedalīsies piemiņas pasākumos, godinot 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi O. Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem pie „Airītēm” Kurzemē.
Šodien Karoga dienā Skrundā pieminēs un godinās 1919. gada 29. janvāra vēsturiskās kaujas dalībniekus.
6. janvārī ar atceres pasākumiem Rīgā, Kandavā un Rudbāržos aizsardzības nozares vadība godināja Latvijas Nacionāla karaspēka komandiera pulkveža Oskara Kalpaka 140. dzimšanas dienu. Kurzemē aizsardzības ministrs Artis Pabriks kopā ar ASV Armijas atašeju majoru Džeikobu Maieru un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes personālu devās aptuveni 12...
Atzīmējot pirmo Latvijas brīvvalsts valdībai pakļauto militāro vienību komandiera pulkveža 140. dzimšanas dienu, zvērestu deva jaunie Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes zemessargi.
Pēc ziemas brīvlaika Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā atsāktas intensīvas mācības, notiek gatavošanās olimpiādēm un dalībai viktorīnā “Gudrs vēl gudrāks.” Jaunais gads sācies arī ar pulkveža O. Kalpaka 140. gadadienas svinībām. Tāpēc 6. janvārī Kandavā visas dienas garumā Kadetu skolas audzēkņi iesaistījās aktivitātēs, godinot...
Ceturtdien, 6. janvārī, ar atceres pasākumiem Rīgā, Kandavā un Rudbāržos aizsardzības nozares vadība godinās Latvijas Nacionāla karaspēka komandiera pulkveža Oskara Kalpaka 140. dzimšanas dienu. Pasākumos piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku komandieris...