Lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību, sabiedrībai ir jābūt vienotai, nevis sašķeltai, to savā uzrunā svinīgajā Lāčplēša dienas vakara jundā Rīgas Brāļu kapos uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds, mudinot sabiedrību aktīvi atbalstīt ikvienu karavīru un zemessargu, kurš ik dienu stāv sardzē par mūsu valsts neatkarību.
Ministrs savā uzrunā norādīja, ka 1919. gada 11. novembris iezīmē dienu, kad Latvija no sapņa kļuva par uzvaru – kad tika apliecināts tautas spēks, vienotība un griba dzīvot brīvā valstī.
Ministrs atgādināja, ka Lāčplēša dienas uguns liesmas simbolizē gara spēku pret kara spēku, gaismu pret tumsu, kas iedvesmo arī šodien. “Iededzot šīs liesmas, mēs atceramies, ka ne skaitlis, bet mūsu gars un griba izšķir cīņu. Lai šī uguns kļūst par simbolu drosmei, vienotībai un ticībai mūsu valstij,” uzsvēra Sprūds.
Runas laikā ministrs pieminēja Latvijas brīvības cīņu varoņus – karavīrus, kuru stāsti paliek Latvijas vēstures pamatā. Tā bija Elza Žiglevica, studente un Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā, kura Bermonta uzbrukuma laikā, neskatoties uz apšaudi, nesa ēdienu karavīriem Daugavmalā, tika smagi ievainota un par savu drosmi apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni – viena no tikai trim sievietēm Latvijas vēsturē.
Tas bija arī virsleitnants Ansis Freimanis, kurš Torņakalna kaujā 10. novembrī pirmais cēlās uzbrukumā un izšķīra cīņas gaitu, par savu drosmi atdodams dzīvību. “Viņu gara spēks un ticība Latvijai ir mūsu brīvības stāsta pamatā. Šodien mēs turpinām viņu iesākto – ne ierakumos, bet savās sirdīs, vārdos un darbos,” sacīja ministrs.
Rīgas Brāļu kapi, Sprūda vārdiem, ir svētvieta, kur iedegtās liesmas apliecina cieņu kritušo karavīru piemiņai un vienlaikus aicina katram iedegt šīs uguns liesmas savā sirdī.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības spēks šodien balstās cilvēkos – karavīros, zemessargos, jaunsargos, valsts aizsardzības dienesta karavīros un brīvprātīgajos rezervistos.
Runas noslēgumā Andris Sprūds uzsvēra, ka šodien visā Latvijā tiek iedegtas uguns liesmas - Brāļu kapos, Krastmalā, citās piemiņas vietās un arī mājās. Ir svarīgi, lai šīs pārliecības, ticības un apņēmības liesmas katrs iedegtu arī savās sirdīs. Cīņa nav galā. Mums ir jāturpina aizstāvēt sava valsts un tauta kopā ar NATO sabiedrotajiem. Tieši tāpēc šī ticība un pārliecība ir izšķiroša.
“Mana Latvija. Mana atbildība,” ar šiem vārdiem aizsardzības ministrs noslēdza uzrunu, aicinot ikvienu turēt spožu gara spēku – toreiz ierakumos, šodien mūsu sirdīs, vārdos un darbos.
