Jaunsargu mamma: Kopš iestāšanās Jaunsardzē meitas kļuvušas drosmīgākas un pašpārliecinātākas

Jaunsardze
Sargs.lv
Image
bilde
Foto no V. Bērzkalnes personīgā arhīva

Jaunsardzē ļoti liela nozīme ir vienības instruktoram – ja viņš spēj būt autoritāte, kā arī izrāda cieņu pret jauniešiem, tad spēj jaunsargus arī iedrošināt uzdrīkstēties. Šāda ir divu meitu – jaunsargu – mammas Viktorijas Bērzkalnes atziņa. Viņa intervijā “Sargs.lv” atklāj – ja pati būtu meitu vecumā, arī ar lielāko prieku būtu jaunsargs.

Pirmā interesi par militāro jomu 2019. gadā izrādījusi Viktorijas vecākā meita Sindija, kad mācījās 9. klasē. Togad, lai jauniešus iepazīstinātu ar dažādām karjeras iespējām, Liepājas 6. Raiņa vidusskolā viesojušies vairāku jomu pārstāvji, tostarp arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Tieši pēc šīs lekcijas Sindija arī sākusi pastiprināti interesēties par militāro jomu.

“Toreiz vidusskolā vēl nebija Jaunsardzes, tāpēc meita pēc 9. klases gribēja turpināt mācības Saldus novadā esošajā Kalnu vidusskolā, kur iespējams apgūt valsts aizsardzības mācību. Es gan to neatbalstīju, jo tad viņai būtu jādzīvo kopmītnēs, un tam nebiju īsti gatava. Tāpēc vienojāmies, ka vidusskolu pabeigs tepat, Liepājā,” stāsta Viktorija.

Image
Viktorijas vecākā meita Sindija. Foto no personīgā arhīva
Viktorijas vecākā meita Sindija. Foto no personīgā arhīva
Viktorijas vecākā meita Sindija. Foto no personīgā arhīva

Kad Sindija sāka mācības 10. klasē, skolā parādījusies informācija, ka tiek veidots jaunsargu pulciņš. Interesanti gan – pirmā mammai iesniegumu par iestāšanos Jaunsardzē atnesusi jaunākā meita Denija.

“Vienā dienā Denija atnesa man iesniegumu, lai parakstu. Viņa nekad nebija par to runājusi vai izrādījusi interesi, tāpēc jautāju – kā tā? Viņa to ļoti vienkārši komentēja, sakot: “Lielā māsa tikai runā, bet es daru darbus!” Viņa tobrīd mācījās 7. klasē,” atceras meiteņu mamma. Jaunākā meita jaunsarga gaitas uzsāka 2019. gada novembrī, savukārt vecākā – 2020. gada sākumā.

Image
Viktorijas jaunākā meita Denija (attēlā pirmā no kreisās). Foto no personīgā arhīva
Viktorijas jaunākā meita Denija (attēlā pirmā no kreisās). Foto no personīgā arhīva
Viktorijas jaunākā meita Denija (attēlā pirmā no kreisās). Foto no personīgā arhīva

Viktorija stāsta, ka meitu interesi par Jaunsardzi uztvērusi saprotoši, atceroties savu pieredzi – viņai nav bijusi iespēja izvēlēties profesiju, šo lēmumu viņas vietā pieņēmuši vecāki. Tāpēc Viktorija jau sen bija izlēmusi, ka pieņems jebkuru bērnu izvēli, ja vien viņas to patiešām apņemsies darīt.

“Vadījos pēc principa – ja gribi, tad dari, bet – dari to nopietni. Man nebija nekādas negatīvas attieksmes, ka meitas izraudzījušās militāru ievirzi. Manuprāt, mūsdienās tas ir izlīdzinājies – nav vairs tik ļoti izteiktu sieviešu un vīriešu profesiju sadalījuma. Tāpēc tas man šķita absolūti normāli,” saka V. Bērzkalne.

Viņa arī novērojusi – kopš meitas ir Jaunsardzē, viņas kļuvušas drosmīgākas un pašpārliecinātākas, un tajā liela nozīme ir Jaunsardzes centra 1. novada nodaļas instruktoram seržantam Ģirtam Skanim.

“Pirmkārt, ļoti liela nozīme tam, kāds ir Jaunsardzes instruktors. Ja viņš spēj būt autoritāte, ja bērni izjūt no viņa puses cieņu un atbalstu – ka vajadzības brīdī viņš būs klāt un palīdzēs, tad arī jaunieši uzdrīkstas daudz vairāk. Tas, ko esmu novērojusi savās meitās – viņas kļuvušas drosmīgākas, pašpārliecinātākas un mazāk “čīkst”. Jaunsardzē nevari pateikt, ka kaut ko nedarīsi, jo negribi – vienkārši jāiet un jādara. Es nezinu,kā strādā citi instruktori, bet seržants Skanis visus mēģina turēt kopā, visi ir vienlīdzīgi. Manuprāt, tas veido stipru personību arī bērnos,” norāda Viktorija.

Viņasprāt, Jaunsardzē gūtās zināšanas meitām būs ļoti vērtīgas arī nākotnē. Meitas nodarbībās būtiski stiprina savu raksturu, pacietību un izturību, tādējādi nākotnē viņas neapjuks un nepadosies pie pirmajām grūtībām, kā arī veiksmīgāk sasniegs izvirzītos mērķus.

Image
bilde
Foto no personīgā arhīva
Foto no personīgā arhīva

Savukārt, atbildot, vai pati gribētu būt jaunsargs, ja būtu meitu vecumā, Viktorija daudz nedomādama atbild – viennozīmīgi. Viņu saistot praktiskās nodarbības, kā arī nometnes un kopā būšana. Viktorija atklāj, ka bieži par to aizdomājusies, sakot – žēl, ka tāda iespēja nav bijusi viņai.

Tāpat jaunsargu mamma noteikti atbalstītu meitas, ja viņas nākotnē izvēlētos militāro karjeru. “Ja tā ir viņu izvēle un viņas patiešām to vēlas darīt, tad esmu par. Lai uz darbu nebūtu jāiet sakostiem zobiem. Man pat nav svarīgi – vai tā būs militārā joma, vai cita. Kaut gan, godīgi sakot, manuprāt, tas būtu labs variants, ja viņas šo jomu izvēlētos,” norāda V. Bērzkalne.

Dalies ar šo ziņu