Maina profesiju, lai kļūtu par jaunsargu instruktori

Jaunsardze
Sargs.lv
Image
jaunsargu instruktors, valsts aizsardzības mācība
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Visvairāk es bažījos par to, kā veidosies attiecības ar jauniešiem, kuri pieteikušies Jaunsardzes kustībā. Tā savu startu jaunsargu instruktores amatā raksturo Jaunsardzes 2. novada nodaļas instruktore Inta Gaidele-Ivanova. Viņa aizgāja no darba Valsts robežsardzē un nu jau trīs gadus ir jaunsargu instruktore Daugavpilī.

Inta Gaidele-Ivanova ir viena no četriem instruktoriem Daugavpilī. Viņas pārziņā ir jaunsargi no četrām skolām – Daugavpils 12. vidusskolas, Daugavpils 10. vidusskolas, Daugavpils 6. vidusskolas un Špoģu vidusskolas Daugavpils novada Višķos. Kopā tās ir astoņas grupas, ar kurām Inta strādā. “Jaunsardzē darboties gribētāju ir daudz, par to man liels prieks. Tas nozīmē, ka tātad visu daru pareizi, ja bērni un jaunieši pie manis grib nākt,” smejot saka I. Gaidele-Ivanova.

Pirms kļūšanas par jaunsargu instruktoru Inta iepriekš gandrīz 12 gadus strādājusi Valsts robežsardzē. Kā pati saka – nāk no savā ziņā militāras sfēras.

Lai arī darbs robežsardzē paticis, to kļuvis arvien grūtāk savienot ar privāto dzīvi un ārpus darba aktivitātēm. Pamanījusi, ka tobrīd Daugavpilī un novadā tika meklēts jaunsargu instruktors.

“Pieņēmu lēmumu, ka gribu riskēt mainīt darbu, tāpēc metos iekšā nezināmajā. Jaunsargu instruktors tomēr tāds specifisks amats, kuru atsevišķi nevienā skolā nevar izmācīties. [..] Nu jau trīs gadus esmu jaunsargu instruktore. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kas es šeit esmu un ko daru. Galvenais, ka man tas patīk.”
jaunsargu instruktors, valsts aizsardzības mācība
jaunsargu instruktore
Inta Gaidele-Ivanova

Kļūt par jaunsargu instruktori iedrošinājuši vēl vairāki faktori. Pirmkārt, pati Inta savulaik bijusi Jaunsardzē, līdz ar to bijis zināms, ko tas nozīmē. “Man bija labs piemērs, jo instruktors bija ļoti iedvesmojošs un motivējošs,” stāsta I. Gaidele-Ivanova, piebilstot, ka visvairāk uztraukumu radījis tas, kā spēs sastrādāties ar jaunsargiem – bērniem un jauniešiem, jo tam nepieciešamas īpašas prasmes vai talants. “Šīs šaubas man palīdzēja pārvarēt fakts, ka mans  tētis ir sporta treneris, un savulaik esmu daudz vērojusi, kā viņš strādā ar jauniešiem. Jo instruktoram, līdzīgi kā sporta trenerim, jāprot ne tikai dot komandas un pavēles, bet arī jāveido sirsnīgas un patiesas attiecības. Pēc pirmajiem nostrādātajiem gadiem saprotu, ka šīs attiecības patiesībā ir visa darba pamatā – jūtu jaunsargu atdevi, ieinteresētību, un tas man dod spēku palikt un darboties,” savu darbu raksturo I. Gaidele-Ivanova.

Viņa skaidro, ka jaunsargu instruktora amats apvieno iemaņas un pienākumus no vairākām profesijām – vienlaicīgi esi gan pedagogs, gan administratīvā darba darītājs, gan sporta treneris, gan militāro lietu pārzinātājs, gan psihologs.

Intai tas padodas dabiski, jo viņas pirmā izglītība iegūta tieši psiholoģijā.  Šīs iemaņas bieži noderot, jo jaunieši pie Intas vēršas arī personiskos jautājumos. “Viņi mani uztver kā uzticības personu, var pie manis vērsties ne tikai Jaunsardzes jautājumos, bet arī tad, ja ir problēmas skolā vai mājās,” pauž I. Gaidele-Ivanova.

Viņa ir arī viena no tiem jaunsargu instruktoriem, kuri pasniedz valsts aizsardzības mācību. Intas pārziņā ir Daugavpils Būvniecības tehnikuma 2. kursa puiši un meitenes, kopā 13 jaunieši, kuri valsts aizsardzības mācību apgūst kā brīvprātīgo izvēles priekšmetu.

“Jaunieši ļoti dažādi – gan fiziskās attīstības, gan vēstures priekšzināšanu ziņā. Bet es nevaru par viņiem sūdzēties. Tehnikuma audzēkņi varēja izvēlēties, kurš grib mācīties valsts aizsardzības mācību, līdz ar to šie 13 jaunieši, kurus es apmācu, ir motivēti. Daļa no viņiem savulaik bijuši arī Jaunsardzē, jo tehnikumā mācās jaunieši no tuvākajiem novadiem,” stāsta I. Gaidele-Ivanova.

Tā kā Inta vēlas pasniegt valsts aizsardzības mācību arī pēc 2024. gada, kad šo mācību priekšmetu skolās plānots ieviest kā obligātu, viņa jau tagad ir iestājusies Daugavpils universitātē un apgūstu pedagoģiju.  “Jaunsardze nāk pretī saviem instruktoriem, jo studiju laiks tiek ieskaitīts darba laikā un mācības tiek apmaksātas, vajag tikai pašam gribēt mācīties. Tas ir ļoti vērtīgi, jo apvienot darbu ar mācībām nav viegli,” norāda I. Gaidele-Ivanova.

Kā iepriekš rakstījis “Sargs.lv” – jau divus mācību gadus vairākās Latvijas vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klasēs un profesionālo izglītības iestāžu 2. un 3. kursā kā izvēles priekšmetu jaunieši var apgūt valsts aizsardzības mācību. Pagaidām tas ir tikai pilotprojekts, kurā šīs skolas pieteikušās brīvprātīgi. Taču jau no 2024. gada plānots, ka valsts aizsardzības mācība skolu programmās būs obligāts mācību priekšmets.

Jau ziņots, ka 2018. gada jūnijā Saeimas deputāti atbalstīja valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu no 2024. gada.

Image removed.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lai sagatavotu valsts aizsardzības mācības pasniedzējus, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija turpina darbu, lai jaunajā sporta skolotāju augstākās izglītības saturā integrētu arī valsts aizsardzības mācības pasniegšanai nepieciešamās kompetences. Plānots, ka 2020. gadā būs izveidota un licencēta jauna studiju programma "Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība". Pabeidzot šo programmu, absolventi iegūs skolotāja kvalifikāciju un būs sagatavoti skolā pasniegt gan sporta nodarbības, gan valsts aizsardzības mācību.

Šobrīd valsts aizsardzības mācību skolās māca tie jaunsargu instruktori, kuri ir ieguvuši vai iegūst augstāko izglītību un skolotāja kvalifikāciju. Savukārt no 2027. gada plānots, ka jaunsargu instruktoram, kurš pasniedz valsts aizsardzības mācību, ir jābūt zemessargam, profesionālā dienesta vai rezerves karavīram.

Pašlaik Latvijā ir ap 130 jaunsargu instruktoru, viņu vidū sieviešu skaits pārsniedz 20.

Dalies ar šo ziņu