Jebkuru tematu, ko apgūstam nodarbībās, cenšos izskaidrot ar piemēriem no dzīves. Ja jaunietis saprot, kā tas viņam var noderēt, viņš to arī atcerēsies – vai tā ir evakuācijas un ārkārtas gadījumu soma, vai arī izdzīvošanas skola. Tā jaunsargu instruktora darbu raksturo štāba virsseržants Normunds Pastars, kurš līdztekus Jaunsardzei turpina dienestu Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljonā Jēkabpilī.
Pēc profesijas skolotājs, kurš savulaik Krustpils pamatskolā mācījis mājturību un rasēšanu, Normunds Pastars kā jaunsargu instruktors strādā jau 27 gadus. 1993. gadā viņam piedāvāts darboties Jaunsardzē, pamēģinājis un palicis. “Pirms tam vienu gadu vadīju skautu un gaidu pulciņu, taču Jaunsardze, atšķirībā no skautiem, ir vairāk ar militāru akcentu, kas man patīk. Līdztekus tajā laikā sāku darboties arī Zemessardzē. Var teikt, ka gan Jaunsardzē, gan Zemessardzē esmu faktiski no pašiem pirmsākumiem,” stāsta štāba virsseržants N. Pastars.
Jaunsardzes sākuma posmā instruktori nodarbības pasniedza uz brīvprātības principa, tā vēl nebija izveidojusies kā profesija. Tāpēc bija situācijas, kad vienu nodarbību jauniešiem vadīja viens, otru jau kāds cits instruktors. “Taču jebkurā situācijā galvenais ir aicinājums, jo šo darbu nevar darīt kurš katrs,” saka štāba virsseržants N. Pastars, kurš 1994. gadā sācis vadīt jaunsargu kustību toreizējā Jēkabpils rajonā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Reiz Salas novada Sēlpilī organizēju jaunsargu nometni, kurā kā jaunsargu instruktors piedalījās arī mans bijušais jaunsargs Jānis. Nometnē bija izstādītas fotogrāfijas no pirmās jaunsargu nometnes, kas notika Sēlpilī pirms vairāk nekā 20 gadiem. Saku viņam – paskaties uzmanīgi, šajās bildēs arī Tu esi redzams. Toreiz Tu mācījies Krustpils pamatskolas 5. klasē,” stāsta štāba virsseržants N. Pastars.
Viņš priecājas, ka vairāki bijušie jaunsargi izvēlējušies militāro karjeru un dien, piemēram, Ādažos. “Bieži vien, apciemojot savu ģimeni mūsu pusē, ienāk, sasveicinās arī ar mani – paskatās, vai instruktors vēl turas, un secina, ka daudz jau nekas jaunsargu štābiņa iekārtojumā nav mainījies, dators tik uzradies,” smej štāba virsseržants N. Pastars.
Līdztekus jaunsargu instruktora amatam viņš ir arī valsts aizsardzības mācības pasniedzējs Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolā. Iepriekšējā gadā daudzi skolēni apmeklēja jaunsargu nodarbības, tāpēc valsts aizsardzības mācības stundās darbojas ar prieku, jo ir neliela pieredze, ko ieguvuši Jaunsardzē. Skolas direktore, kura pasniedz sporta stundas, teica, ka reiz trenējušies pagriezienus uz vietas un skolēni iesaukušies: “Mēs jau tos zinām no valsts aizsardzības mācības. Vēl mēs tur iemācījāmies arī cita veida pagriezienus!” Prieks, ka iegūtās zināšanas jaunieši jau var likt lietā citos mācību priekšmetos,” pauž štāba virsseržants N. Pastars.
Tāpat viņam prieks, ka Zemessardze gadu gaitā ievērojami tiek stiprināta – gan ar mācībām un ekipējumu, gan ar jauniem zemessargiem. “Redzu, ar kādu entuziasmu un motivāciju cilvēki pievienojas Zemessardzei. Nesen arī bija dokumentālā filma “Zobens un zābaki”, kurā var redzēt, kā tieši mūsu bataljona jaunie zemessargi piedalās apmācībās. To bija noskatījušies arī mani jaunsargi, kurus filma bija ļoti spēcīgi iespaidojusi,” stāsta štāba virsseržants N. Pastars, piebilstot, ka, iespējams, kādi no viņiem jau zina, ka savu dzīvi saistīs ar Zemessardzi.
Pašlaik Latvijā ir ap 130 jaunsargu instruktoru.
