Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) programmā “Sporta zinātne”, kurā nodrošina topošo valsts aizsardzības mācības (VAM) skolotāju sagatavošanu, šogad iestājušies 38 studenti. No tiem 26 jau noslēguši darba līgumu ar Jaunsardzes centru. Tā portālam “Sargs.lv” stāsta Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs. Viņš norāda – drīzumā 90% Jaunsardzes instruktori būs ar pedagoģiskām iemaņām, kas ir milzīgs solis uz kvalitatīvu apmācību procesu gan Jaunsardzē, gan valsts aizsardzības mācībā.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesionālā bakalaura studiju programma “Sporta zinātne” nodrošina sporta skolotāja kvalifikācijas iegūšanu. Vienlaikus programma piedāvā elastīgu pāreju valsts aizsardzības mācības skolotāja kompetenču apguvē, līdz tiks akreditēta LSPA izstrādātā jaunā bakalaura programma "Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība", kas īpaši piemērota valsts aizsardzības mācības topošajiem skolotājiem.
Jaunsardzes centra direktors stāsta – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas sagatavotajiem valsts aizsardzības mācības pasniedzējiem būs zināšanas gan sporta, gan valsts aizsardzības mācības jomā, kas Jaunsardzes centram ir ļoti būtiski. “Sporta sadaļa ir svarīga, jo, kā liecina mūsu rīcībā esošie statistikas dati – jauniešu interese par sportu arvien vairāk samazinās. Savukārt valsts aizsardzības mācības sadaļa mums ir svarīga, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi varētu pasniegt gan valsts aizsardzības mācības nodarbības kā mācību priekšmetu, gan arī Jaunsardzes nodarbības,” skaidro pulkvežleitnants A. Mirbahs.
Viņš arī papildina, ka akadēmijā māca ne tikai sporta vai valsts aizsardzības mācības pasniedzējam nepieciešamās zināšanas, mācību iestāde sniedz arī pedagoģiskās iemaņas, kas būtiski cels valsts aizsardzības mācības un jaunsargu apmācību procesa kvalitāti.
Runājot par LSPA jauno bakalaura programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”, kas piemērota tieši valsts aizsardzības mācības pasniedzēju sagatavošanai, pulkvežleitnants uzsver - tā joprojām ir licencēšanas procesā. Viņš gan pauž cerību, ka drīzumā programma tiks licencēta, lai to varētu akreditēt, un programmā oficiāli uzņemt jaunos studentus.
Savukārt, lai kļūtu par valsts aizsardzības mācībās pasniedzēju, visiem kandidātiem jeb studējošajiem būs jāiestājas Zemessardzē, kā arī jāapmeklē noteikti Nacionālo bruņoto spēku militārie kursi – aptuveni 3 nedēļu ilgs kurss Alūksnē esošajā Kājnieku skolā, proti, Kareivja speciālista kurss, kā arī Instruktora speciālista un stacionārās šaušanas nodarbību vadītāja kurss Instruktoru skolā Cēsīs.
Viņš arī pieļauj, ka nosacījums stāties Zemessardzē, iespējams, varētu atturēt studēt gribētājus, piebilstot – tās tomēr ir saistības no 18 līdz 60 gadiem. Tomēr viņš cer – fakts, ka studijas finansē Jaunsardzes centrs, dos lielāku motivāciju kļūt par valsts aizsardzības mācības pasniedzēju. Pulkvežleitnants arī piebilst, ka Zemessardzē ir daudz pozitīvu sevis pilnveidē un valsts aizsardzībā noderīgu lietu, ko apgūt.
Savukārt, lai vienotos par jaunās programmas konceptuāliem jautājumiem, Jaunsardzes centrs organizēja starpresoru sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Nacionālo bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministrijas.
Sanāksmē pārrunāts, kā vēl labāk integrēt un īstenot valsts aizsardzības mācību programmu vispārējās vidējās izglītības standartos, kā rekrutēt, piesaistīt un apmācīt jaunos studentus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas valsts aizsardzības mācības pasniedzēju sagatavošanas programmā.
“Svarīgi, ka mēs paši Jaunsardzes centrā saprotam, kurā brīdī uzsākam rekrutēšanas pasākumu. Šogad tas bija ļoti labs, bet nedaudz novēlots. Jāsāk daudz agrāk. Manuprāt, jau aprīlī vai maijā, lai 12. klašu skolēniem, dodoties uz noslēguma eksāmeniem un domājot, kur studēt, būtu pieejama informācija, ka ir arī šāda iespēja,” skaidro Jaunsardze centra direktors.
Vienlaikus ar bruņotajiem spēkiem jāsaskaņo, kā LSPA programmā tiks realizēti kursi, kas nepieciešami valsts aizsardzības mācības pasniedzējam no militārās jomas.
Iegūstot valsts aizsardzības mācības un sporta skolotāja kvalifikāciju, būs iespēja strādāt jebkurā skolā vai pirmsskolas iestādē, kā arī interešu izglītības jomā, vadot nodarbības bērniem un jauniešiem.
Par valsts aizsardzības mācības skolotāju var kļūt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un sekmīgi absolvējis vispārizglītojošo vai profesionālo vidusskolu. Tā kā studējošie apgūs zināšanas pedagoģijā un militārajā jomā, studiju laikā būs jāiestājas Zemessardzē vai jāapgūst rezerves karavīra apmācību kurss.
Sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs 10. un 11. klašu skolēniem. Jau šobrīd valsts aizsardzības mācības pilotprojekts tiek īstenots 69 skolās no visas Latvijas, un to apgūst ap 2000 skolēnu.
