Krievijas dienvidu robežā pēdējā laikā vērojams straujš automašīnu pieplūdums, kas atgādina masveida bēgšanas vilni pirms iepriekšējās mobilizācijas 2022. gadā. Šī pastiprinātā cilvēku izceļošana notiek uz arvien agresīvāku rekrutēšanas pasākumu, pastiprinātas datu vākšanas un augošo bažu fona, ka Kremlis gatavojas jaunam mobilizācijas vilnim, vēsta "Politico".
Pagājušajā nedēļā caur tā dēvēto Augšējā Larsas (Verkhni Lars) kontrolpunktu uz robežas ar Gruziju no krievijas izceļoja vairāk nekā 113 000 cilvēku. Šis straujais izceļotāju pieaugums atspoguļo pieaugošās bailes sabiedrībā, ka Kremlis grasās izsludināt nākamo mobilizācijas posmu.
Cilvēktiesību organizācijas "School of the Conscript", kas aizstāv iesaucamos un militārpersonu tiesības, dibinātājs Aleksejs Tabalovs norādījis, ka viņu organizācija reģistrējusi ievērojamu juridisko palīdzības lūgumu skaita pieaugumu no militārā vecuma vīriešiem, galvenokārt no tiem, kuri atrodas militārajā rezervē. Savukārt augusta sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas izlūkdienesti sagaida, ka krievija līdz gada beigām uzsāks "strauju mobilizāciju", iesaucot vairākus simtus tūkstošu vīriešu.
Tikmēr Maskavas amatpersonas mobilizācijas baumas kategoriski noliedz. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka masu mobilizācija šobrīd nav nepieciešama, netiek plānota un nav gaidāma. Arī valdības preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šonedēļ norādīja, ka jebkādas runas par mobilizāciju "tiek izplatītas no Ukrainas varasiestāžu puses".
Tomēr kaujaslauka mainīgo realitāti ir grūti ignorēt. Lai gan krievija oficiālos zaudējumu datus neatklāj, Ukrainas bruņoto spēku bijušais virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis norādījis, ka Maskavas dzīvā spēka zaudējumi pirmo reizi pārsniedz to brīvprātīgo skaitu, kuri piesakās armijā. Organizācijas "Russian Peace Plea", kas palīdz vīriešiem izvairīties no militārā dienesta, jurists, kurš vēlējās palikt anonīms, atklāj "Politico, ka "sociālais līgums" starp Kremli un krievijas iedzīvotājiem pamazām jūk.
Krievijas militāro rezervi galvenokārt veido vīrieši vecumā līdz 55 gadiem, kuri ir izgājuši obligāto militāro dienestu. Obligātais militārais dienests krievijā ir viena gada garumā un attiecas uz visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, ar atsevišķiem izņēmumiem veselības stāvokļa vai studiju dēļ. 2022. gadā aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šo rezervistu skaitu lēsa ap 25 miljoniem.
Tas, pēc A. Tabalova domām, liecina par pamatu veidošanu ātrākai un diskrētākai pavēļu izpildei, piemēram, ar autobusu palīdzību ierodoties tieši uzņēmumos un savācot darbiniekus pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem.
Gatavošanos apliecina arī virkne nesen pieņemto likumu. Martā Kremlis ieviesa obligātas elektroniskās militārās pavēles iesaukuma procesam. Ja 2022. gada mobilizācija balstījās uz papīra pavēstēm, kas stājās spēkā tikai pēc to parakstīšanas (radot birokrātisku robu, kas ļāva miljonam krievu pamest valsti), jaunās digitālās pavēles stājas spēkā uzreiz pēc to publicēšanas tiešsaistē, nekavējoties liedzot izbraukšanu no valsts.
Tāpat jūlijā krievijas mediji ziņoja, ka Nacionālā garde (Rosgvardija) sper soļus, lai sagatavotu savu personālu un infrastruktūru iespējamai mobilizācijai, tostarp veicot mācības un evakuācijas plānošanu. Nacionālās gardes vadītājs parakstījis dekrētu, kas nosaka struktūras pienākumu aizsargāt objektus mobilizācijas periodā, karastāvoklī un kara laikā. Ukrainas militārais eksperts Oleksandrs Kovaļenko norāda, ka šīs izmaiņas liecina par gatavošanos daudz stingrāka un represīvāka rakstura mobilizācijai, iesaistot drošības aģentūras.
Neskatoties uz signāliem par jaunu mobilizāciju, Vladimirs Putins cenšas no tās izvairīties, jo oficiāla mobilizācija nozīmētu atzīšanu, ka frontē klājas slikti. Tā vietā izmantotas citas agresīvas rekrutēšanas metodes.
Piemēram, martā aizsardzības ministrija plānoja rekrutēt aptuveni 80 000 cilvēku, galvenokārt studentus, jaunizveidotajos "bezpilota sistēmu spēkos" (dronu karaspēkā), taču līdz jūlijam tika sasniegti vien 10% no mērķa – studentiem izvairoties no armijas līgumu parakstīšanas. Tāpat jūnijā sociālajos tīklos parādījās video par masveida reidiem tādās pilsētās kā Penza, kur policija un militārpersonas uz ielām un sabiedriskajā transportā apturējušas vīriešus, piespiedu kārtā vedot viņus uz iesaukuma punktiem.
Šāda rīcība radījusi pretēju efektu – Penzas iedzīvotāji sākuši pašorganizēties un veidot pašaizsardzības vienības, lai palīdzētu vīriešiem izvairīties no prettiesiskas aizturēšanas.
Eksperti prognozē, ka oficiāls paziņojums par mobilizāciju nebūs gaidāms agrāk par septembri, kad krievijā norisināsies parlamenta vēlēšanas, kurās valdošās varas atbalsts samazinās. Tomēr, ņemot vērā citu vervēšanas metožu neveiksmi un Putina nemainīgo apņēmību turpināt karu Ukrainā, militārā mobilizācija joprojām paliek vienīgais atlikušais resurss.
