Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija pastiprina kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību, reaģējot uz izlūkošanas informāciju par iespējamiem Krievijas sabotāžas un tā dēvētā “viltus karoga” operāciju plāniem. Īpaša uzmanība pievērsta enerģētikas infrastruktūrai – hidroelektrostacijām, gāzes krātuvēm, elektropārvades tīkliem un energoresursu termināļiem, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Bažas Baltijas valstīs un Polijā pieaugušas saistībā ar iespēju, ka Krievija varētu mēģināt sarīkot provokāciju, izmantojot Ukrainā ražotus vai Krievijas spēku sagrābtus Ukrainas bezpilota lidaparātus. Šādas operācijas mērķis varētu būt radīt neskaidrību par uzbrukuma izcelsmi un pārbaudīt NATO dalībvalstu spēju vienoties par atbildes pasākumiem. Lietuvas izlūkdienestu vērtējumā Maskava šādu scenāriju ir apsvērusi.
“Mēs neesam naivi. Mēs redzam šo informāciju, lasām starp rindām un pildām savu mājasdarbu,” sarunā ar “Reuters” norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns (Robertas Kaunas).
Viņš uzsvēris, ka Lietuva pastiprina kritiskās infrastruktūras aizsardzību un regulāri apmainās ar izlūkošanas informāciju, lai nepieciešamības gadījumā koriģētu drošības pasākumus. Jūlijā Lietuvas bruņotie spēki tika iesaistīti vairāku valstij nozīmīgu enerģētikas objektu apsardzē, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes importa termināļa, naftas produktu termināļa, stratēģiski nozīmīga elektrības savienojuma ar Poliju un Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas aizsardzībā.
Latvijā pastiprināta enerģētikas objektu apsardze
Arī Latvijā pastiprināti drošības pasākumi kritiski svarīgās infrastruktūras objektos. Ministru prezidents Andris Kulbergs iepriekš intervijā “Reuters” norādījis, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, Latvijas enerģētikas sektoram un Ķeguma hidroelektrostacijai.
Premjers atzinis, ka hibrīdapdraudējuma iespējamība pašlaik ir augstāka nekā agrāk. Viņš arī pārrunājis drošības situāciju ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, aicinot stiprināt sabiedroto pretgaisa aizsardzības klātbūtni un palielināt NATO spēku klātbūtni reģionā.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs jūlijā pēc tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu arī norādīja, ka Latvijas, Lietuvas un citu NATO valstu rīcībā esošā informācija liecina par dažādiem Krievijas mēģinājumiem veikt sabotāžu un mazināt sabiedroto valstu drošību.
“Reuters”, atsaucoties uz kādas Baltijas valsts izlūkdienesta amatpersonu, raksta, ka tiek vērtēta iespēja, ka Krievijas militārie un drošības dienesti varētu gatavot “viltus karoga” uzbrukumu infrastruktūrai Krievijā, Baltijas valstīs vai Polijā, izmantojot Ukrainā ražotus bezpilota lidaparātus. Avots norādījis, ka šādas operācijas īstenošanai būtu nepieciešams augstākās Krievijas politiskās vadības apstiprinājums.
Izlūkdienestu vērtējumā šādas provokācijas galvenais mērķis varētu būt ne tik daudz konkrētam infrastruktūras objektam nodarītais kaitējums, cik politiskas neskaidrības radīšana NATO – liekot sabiedrotajiem diskutēt par uzbrukuma izcelsmi un nepieciešamo atbildes reakciju. Vienlaikus cita “Reuters” aptaujāta reģiona amatpersona uzsvērusi, ka brīdinājumi liecina par paaugstinātu risku, taču nenozīmē, ka konkrēts uzbrukums noteikti notiks.
Krievija Baltijas valstu un Polijas izteiktās apsūdzības noraida. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs iepriekš šādus brīdinājumus nodēvējis par mēģinājumu radīt bailes un attaisnot militarizāciju Krievijas robežu tuvumā.
Polija gatavojas iespējamiem energoapgādes traucējumiem
Drošības pasākumi tiek pastiprināti arī Polijā. Valsts lielākais naftas un gāzes uzņēmums “Orlen” analizē alternatīvus dabasgāzes importa maršrutus gadījumam, ja pašreiz izmantotā infrastruktūra tiktu apdraudēta.
“Orlen” aptuveni 80% valstī importētās gāzes saņem caur Svinoujsces sašķidrinātās dabasgāzes termināli Baltijas jūras piekrastē un zemūdens cauruļvadu no Norvēģijas. Infrastruktūras operators “Gaz-System” šajos objektos strādā paaugstinātas modrības režīmā.
Polijas varasiestādes vienlaikus izmeklē viltotu dokumentu parādīšanos saistībā ar valstī pirmās atomelektrostacijas būvniecības projektu. Projekta īstenotājs “Polskie Elektrownie Jądrowe” norādījis, ka dokumentu izcelsmei varētu būt saistība ar teritoriju “uz austrumiem no Polijas”. Lietā iesaistīti Polijas drošības dienesti un tiesībsargājošās iestādes, bet topošās AES teritorijā tiek uzraudzīti arī iespējamie sabotāžas draudi.
Savukārt jau jūlijā Polijas elektrotīklu operators kopā ar bruņoto spēku vienībām sāka pastiprināt elektropārvades savienojuma ar Ukrainu apsardzi. Nākotnē militārpersonas paredzēts plašāk iesaistīt arī citas kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzībā Polijas austrumu daļā.
Baltijas valstis un Polija pēdējos gados jau sistemātiski stiprina enerģētikas infrastruktūras noturību pret militāriem un hibrīdapdraudējumiem. Iepriekš četras valstis izstrādāja kopīgu vairāku simtu miljonu eiro vērtu ieceri kritiski svarīgo enerģētikas objektu fiziskās aizsardzības uzlabošanai, tostarp paredzot aizsargkonstrukcijas, pretdronu risinājumus un rezerves aprīkojuma krājumus.
