Kopš nākšanas pie varas pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta Vladimirs Putins ap 9. maiju ir izveidojis jaunu valsts kultu. Taču tagad šis lēmums ir vērsies pret viņu, un “spēcīgā līdera” tēls sāk bālēt, raksta “The Wall Street Journal”. Karš pret Ukrainu jau ilgst ilgāk nekā Padomju Savienības karš pret nacistiem, bet Ukrainas droni arvien biežāk pārnes karadarbību uz krievijas teritoriju.
Kā norāda izdevums, Putinam nav uzvaru, ko svinēt. Frontes līnijas stagnācijas, krievijas armijas zaudējumu, kas pārsniedz miljonu cilvēku, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un pēdējos mēnešos visā valstī notikušo raķešu un dronu triecienu dēļ krievijā izplatās dziļa neapmierinātība. Tas, iespējams, ir nopietnākais izaicinājums Putina varai līdz šim, un tas var izrādīties viltīgāks nekā Jevgeņija Prigožina neveiksmīgais dumpja mēģinājums 2023. gadā.
Turklāt ierobežojumi, kas tiek pamatoti ar nepieciešamību novērst bezpilota lidaparātu uzbrukumus, ir tik stingri, ka pat karu atbalstošie nacionālisti sākuši runāt par tuvojošos revolūciju. Maskavas salonos klīst baumas par it kā gatavotu apvērsumu un iekšējām sadursmēm starp dažādām drošības struktūru vienībām.
“Tas nenozīmē, ka revolūcija ir nenovēršama, un nenozīmē, ka Putinu, kuram tagad ir 73 gadi, drīzumā gāzīs no varas. Taču noskaņojuma maiņa ir pārsteidzoša, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, kad krievijas amatpersonas bija iedvesmotas no cerībām, ka prezidents Tramps izdarīs spiedienu uz Ukrainu, ASV atcels ekonomiskās sankcijas un sāksies ekonomikas uzplaukums,” raksta WSJ.
Izdevums norāda, ka psiholoģiskais lūzuma punkts iestājās janvārī. Tieši tad Putina tā dēvētā “speciālā militārā operācija” ilguma ziņā pārsniedza 1941.–1945. gada karu pret nacistisko Vāciju.
“Kopš tā laika katra diena pastiprina sajūtu, ka mēs neesam savu vectēvu piemiņas cienīgi. Putins izveidoja šo vectēvu kultu, un tagad tas ir vērsies pret viņu,” sacīja politologs un bijušais Putina runu autors Abbass Gaļļamovs.
Anastasija Kaševarova, pazīstama krievijas mediju personība, kas atbalsta karu, šonedēļ savā “Telegram” kanālā uzsvēra sabiedrības noskaņojuma maiņu. Viņa rakstīja, ka vectēvi Otrā pasaules kara laikā “šajā brīdī jau bija sasnieguši Berlīni, bet mēs kaut kādu iemeslu dēļ joprojām tikai vicinām dūres un runājam muļķības par sarkanajām līnijām”.
Ukrainas uzbrukumi atklāj Putina vājumu
Aptuveni 70% krievijas iedzīvotāju, tostarp reģionos, kas atrodas līdz pat 1000 jūdžu attālumā un iepriekš tika uzskatīti par drošiem, tagad atrodas Kijivas sasniedzamības zonā. Sākotnēji šie uzbrukumi veicināja sabiedrības saliedēšanos ap karogu, taču tagad, kad Ukrainas spēki darbojas efektīvāk, tie tikai demonstrē Putina vājumu, norāda WSJ.
“Šodien Putinu uztver kā vecu vectētiņu, kurš nezina, kāda patiesībā ir cilvēku dzīve. Viņu vairs neuztver kā aizstāvi. Viņu vairs neuztver kā Supermenu,” sacīja Aleksandrs Baunovs, Kārnegī centra vecākais pētnieks.
Eksperti norāda, ka 9. maija parāde Putinam ir kļuvusi par slazdu.
“Ja Putins varētu brīvi izvēlēties, viņš šo parādi nerīkotu. Viņš nevēlas stāvēt kaut kur zem klajas debess, ņemot vērā Krievijas gaisa novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmai nodarītos zaudējumus, kā arī to, kā Ukrainas bezpilota lidaparāti un raķetes izvēlas savus mērķus. Taču 9. maija kvazireliģiskās nozīmes dēļ viņš arī nevar parādi nerīkot,” saka militārais eksperts Niko Lange.
Tagad visi krievi, iespējams, izņemot pašu Putinu, sāk saprast, ka karš nenorit pēc plāna.
Bijusī Putina runu autora Gaļļamova ieskatā cilvēki, kuriem iepriekš politika bija vienaldzīga, tagad uzskata par modernu paust politiskus uzskatus, uztraukties par tautas ciešanām un sūdzēties par varas iestādēm. “Vēsturiski šādas tendences parasti ir bijušas revolūciju priekšvēstnesis,” viņš sacīja.
Lai gan Kremlim pagaidām ir pietiekami daudz resursu, lai apspiestu jebkādu pilsonisku sacelšanos, notikumi var mainīties ļoti strauji, norāda WSJ.
Uzvaras parāde Maskavā
Kā raksta “The Times”, ikgadējā Uzvaras dienas parāde Maskavā tradicionāli kalpojusi kā krievijas militārās varenības demonstrācija, taču šogad tajā nebūs bruņutehnikas. Pēc izdevuma datiem, krievija vai nu nevar to atļauties kara Ukrainā vajadzību dēļ, vai arī Ukrainas dronu radītie draudi ir pārāk lieli.
Tikmēr “Forbes” rakstīja, ka Putina parāde ir pakļauta izgāšanās riskam. Tādējādi dronu karš parāda Kijivas spēju pārnest karadarbību dziļi krievijas teritorijā.
