Pēc desmit gadiem jaunais krievijas prezidents dos zvērestu tautai valsts politiskās, reliģiskās un militārās elites priekšā. Tikai otro reizi šajā gadsimtā viņu skatieni būs vērsti uz kādu citu, nevis uz kremļa diktatoru vladimiru putinu. Vismaz tā vajadzētu būt, raksta britu žurnālists Marks Benets. Saskaņā ar krievijas konstitūciju Putina pilnvaru termiņš beidzas 2036. gadā, savukārt prezidenta inaugurācijas tradicionāli notiek 7. maijā. Tomēr daudz kas joprojām ir neskaidrs, autors norāda publikācijā laikrakstā "The Times". Benets jautā, vai putins, kuram 2036. gadā būs 83 gadi, vēlēsies nodot varu izvēlētam pēctecim vai arī centīsies valdīt līdz mūža galam, līdzīgi kā agrākie cari.
“Ņemot vērā, ka karš Ukrainā veicina krievijā ekonomisko un sociālo problēmu pieaugumu, vai viņam vispār ļaus izdarīt šo izvēli?” raksta eksperts.
Vai kremlī iespējams apvērsums?
Kad putins 2022. gadā sāka karu, viņš ticēja, ka tas nodrošinās viņam vietu vēstures grāmatās kā vienam no izcilākajiem krievijas līderiem. Tā vietā neveiksmīgais iebrukums viņu, iespējams, padarījis vājāku nekā jebkad viņa 26 gadus ilgās valdīšanas laikā, norāda Benets.
Uzvaras parāžu Kijivā vietā putinu arvien vairāk satrauc iespējamā sazvērestība krievijas politiskās elites vidū ar mērķi viņu gāzt vai pat nogalināt, izmantojot dronus. Par to liecina noplūdusi kādas vārdā nenosauktas Eiropas izlūkošanas aģentūras analīze. Ziņojumā, kas nodots Rietumu medijiem, teikts, ka kremlis ir pastiprinājis drošības pasākumus ap putinu, tostarp aizliedzot ar viņu strādājošām amatpersonām izmantot telefonus ar interneta pieslēgumu.
Dokumentā arī norādīts, ka putins un viņa ģimene pārtraukuši apmeklēt savas greznās rezidences, bet pats krievijas līderis nedēļām ilgi uzturas bunkuros, tostarp Krasnodaras novadā krievijas dienvidos.
“Pēc tam, kad februārī ASV un Izraēlas aviācijas triecienā tika nogalināts Irānas augstākais līderis ajatolla Alī Hāmenejī, krievija sāka ierobežot mobilā interneta pakalpojumus Maskavā. Ierobežojumi vissmagāk skāra pilsētas centru,” raksta autors.
Tiek uzskatīts, ka šāds solis sperts pēc ziņām, ka Izraēlai izdevies izsekot Hāmenejī un citu augsta ranga Irānas amatpersonu pārvietošanos, uzlaužot ielu videonovērošanas kameras. Maskavā ir uzstādītas aptuveni 250 000 novērošanas kameru, un kremlis, pēc opozīcijas pārstāvju un krievijas mediju teiktā, bažījies, ka putins līdzīgā veidā varētu kļūt par Ukrainas vai citu pretinieku mērķi.
Kremlī uzsvēruši, ka stingrie pasākumi, kas Maskavā izraisīja plašu neapmierinātību, it kā bijuši nepieciešami, lai novērstu Ukrainas uzbrukumus. Par konkrētām bažām saistībā ar putina drošību netika minēts. Tomēr krievijas opozīcija apgalvo, ka bezprecedenta mobilā interneta ierobežojumi, visticamāk, bijuši tiešas sekas Izraēlas un tā sabiedroto amerikāņu “neatlaidīgajām medībām” pret Irānas līderiem.
Eiropas ziņojumā apgalvots, ka Sergejs Šoigu, bijušais aizsardzības ministrs, kurš tagad vada krievijas drošības padomi, “saistāms ar apvērsuma risku, jo viņš saglabā ievērojamu ietekmi augstākajā militārajā vadībā”. Savulaik viņš tika uzskatīts par Putinam ļoti tuvu personu, un daži viņu minēja kā iespējamu pēcteci.
Saskaņā ar valsts sabiedriskās domas pētījumu centra VCIOM datiem putina apstiprinājuma reitings samazinājies no 77% decembrī līdz 65% aprīlī. Tas ir zemākais līmenis kopš brīža, kad viņš 2022. gadā pavēlēja ievest tankus Ukrainā. Lai gan VCIOM iepriekš apsūdzēts putina popularitātes mākslīgā palielināšanā, centra gatavība atspoguļot popularitātes kritumu radījusi pieņēmumus, ka šo kritumu krievijas biznesa un politiskās elites pārstāvji izmanto, lai pārliecinātu kremli par interneta ierobežojumu sociālajiem un ekonomiskajiem riskiem.
Lojālisti, kas nostājas pret putinu
Agrāk putins izmantojis dažādas shēmas, lai apietu prezidenta pilnvaru termiņu ierobežojumus. 2008. gadā, beidzoties viņa otrajam pilnvaru termiņam, viņš pārgāja premjerministra amatā, kamēr viņa uzticamais sabiedrotais Dmitrijs Medvedevs “pieturēja” viņam vietu kremlī, līdz 2012. gadā ļāva putinam atgriezties prezidenta amatā.
2020. gadā kremlis pēc rūpīgi organizēta referenduma “restartēja” putina pilnvaru termiņus, ļaujot viņam palikt pie varas vēl 16 gadus. 2024. gadā viņš nodrošināja sev piekto termiņu un virzās uz to, lai apsteigtu Josifu Staļinu kā ilgāk valdījušais krievijas līderis kopš Ivana Bargā laikiem.
Tomēr karš Ukrainā ir iedragājis putina kā nekļūdīga nacionālā līdera tēlu. Lai gan ziņas par iespējamu apvērsuma sazvērestību varētu būt priekšlaicīgas, pēdējo nedēļu laikā pret viņu publiski izteikušies vairāki bijušie lojālisti.
Viņu vidū ir Viktorija Boņa un jurists Iļja Remeslo, kurš savulaik bija pazīstams ar denunciāciju rakstīšanu pret opozīcijas aktīvistiem. Pēc asās kritikas pret putinu martā Remeslo piespiedu kārtā uz mēnesi tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Pēc atbrīvošanas viņš savu kritiku pret putinu tikai pastiprināja un prognozēja drīzu varas maiņu.
“Cilvēki administrācijā un valdībā slepus ienīst putinu. Viņi viņu ienīst, jo viņš viņiem visu ir atņēmis. Viņi vairs nevar izmantot tās privilēģijas, kas viņiem bija agrāk. Esmu dziļi pārliecināts, ka gada laikā mēs redzēsim ļoti radikālas pārmaiņas,” viņš paziņoja.
Iepriekš Remeslo apgalvoja, ka strādājis krievijas prezidenta administrācijā, kur viņam, pēc paša teiktā, bijis uzdots cīnīties ar opozīciju. Tāpēc parādījušies pieņēmumi, ka viņa kritika pret putinu varētu būt daļa no aizkulišu cīņas par varu, kuras iznākums pagaidām nav skaidrs.
Operācija “Pēctecis”
Putina valdīšana sākās 1999. gada Vecgada vakarā, kad prezidents Boriss Jeļcins negaidīti paziņoja par priekšlaicīgu atkāpšanos no amata. Par savu aizstājēju viņš iecēla putinu, bijušo Federālā drošības dienesta vadītāju, kuram kremlis bija uzticējis garantēt Jeļcina un viņa ģimenes drošību.
Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu vēlāk novecojošais putins, iespējams, nolēmis, ka pienācis laiks sākt plānot varas nodošanu paša izraudzītam pēctecim, raksta Benets. 2025. gadā Putins paziņoja, ka “vienmēr domā” par to, kurš varētu vadīt krieviju pēc viņa, taču nevienu vārdu nenosauca.
Tomēr analītiķi min vairākus iespējamos pēctečus. Viņu vidū ir:
- Aleksejs Djumins, bijušais putina miesassargs un tagad viens no viņa galvenajiem palīgiem;
- Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins;
- vicepremjers Dmitrijs Patruševs.
Patruševs ir arī Nikolaja Patruševa dēls. Nikolajs Patruševs ir augsta ranga stingrās līnijas amatpersona, kura putinu pazīst jau gadu desmitiem. Rakstā norādīts, ka Kremlim sekojošie analītiķi meklēs arī jaunās uzlecošās zvaigznes, iespējams, cilvēkus ap četrdesmit gadu vecumu, kuri veiksmīgi strādā prezidenta administrācijā vai vada kādu no plašajiem krievijas reģioniem.
Tomēr atteikšanās no varas būs saistīta ar riskiem pat tad, ja putinam izdosies izraudzīties pēcteci. Kritiķi uzskata, ka pēc aiziešanas no amata viņu varētu saukt pie atbildības par korupciju vai citiem noziegumiem, jo jaunais līderis centīsies nostiprināt savu autoritāti. Galu galā pat pats putins, visticamāk, nezina savus precīzos plānus.
Putins ir gatavs nopietnām konfrontācijām
2023. gadā pēc bezprecedenta bruņotā dumpja pret Maskavu, ko īstenoja “Vagner” algotņu grupējuma vadītājs Jevgeņijs Prigožins, izskanēja runas, ka putina kontrole pār varu vājinās. Tomēr Prigožina nāve aviokatastrofā divus mēnešus vēlāk atgādināja, ka putins necietīs nekādus izaicinājumus savai varai.
Lai gan nav tiešu pierādījumu, ka “Vagner” vadītāju nogalinājuši kremļa aģenti, plaši izplatīts ir uzskats, ka rīkojumu par viņa likvidēšanu devis putins.
Daudziem elites pārstāvjiem, kuri ir noguruši no kara Ukrainā un krievijas pārvēršanās par neototalitāru valsti, sliktākais scenārijs būtu tas, ka putina pēctecis izrādītos vēl agresīvāks politiķis, kurš vēl vairāk pastiprinātu kremļa politisko represiju kampaņu.
“Mūžīgais putins” joprojām ir iespējams
Putins ir par gadu jaunāks nekā Staļins bija brīdī, kad 1953. gadā nomira 74 gadu vecumā, izraisot cīņu par varu Padomju Savienībā. Neviens krievijas vai padomju līderis, izņemot Mihailu Gorbačovu, nav nodzīvojis ilgāk par 77 gadiem. Vidējais krievijas vīrieša dzīves ilgums ir 68 gadi.
“Tomēr putinam ir pieejama pasaules līmeņa medicīniskā aprūpe, un viņš reti lieto alkoholu. Neraugoties uz pastāvīgām baumām, ka viņš varētu ciest no nāvējošas slimības, nav pārliecinošu pierādījumu par viņa sliktu veselību,” uzsver autors. 2022. gadā Viljams Bērnss, toreizējais CIP vadītājs, paziņoja, ka izlūkdati liecina: krievijas līderis ir “pārāk vesels”.
Turklāt pērn putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tika pamanīti apspriežam dzīves pagarināšanas iespējas. Krievijas līderis toreiz uzsvēra, ka biotehnoloģijas nepārtraukti attīstās un cilvēka orgānus iespējams regulāri pārstādīt.
“Jo ilgāk jūs dzīvojat, jo jaunāks kļūstat, un pat varat sasniegt nemirstību,” toreiz sacīja krievijas diktators.
Džeimss Rodžerss, grāmatas “Krievijas atgriešanās” autors, norādīja: “Ja veselība ļaus, es domāju, ka putins būtu ļoti apmierināts ar iespēju valdīt līdz mūža galam. Galu galā tieši tā krieviju gadsimtiem ilgi vadīja cari, un arī gandrīz visi padomju ēras līderi nomira, atrodoties amatā.”
