Kamēr agresorvalsts Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā, tās iekšējā ekonomika saskaras ar kritisku darbaspēka iztrūkumu, ko saasinājusi mobilizācija, masveida emigrācija un iedzīvotāju skaita dabiskais kritums. Lai uzturētu savu kara mašīnu un nodrošinātu aizmugures pakalpojumus, Maskava ir spiesta fundamentāli mainīt migrācijas stratēģiju, aizstājot ierastos Centrālāzijas migrantus ar resursiem no Dienvidāzijas. Taču dokumentēti gadījumi liecina, ka indiešu viesstrādnieki ar viltu tiek rekrutēti Krievijas bruņotajos spēkos un sūtīti uz fronti, vēsta Vācijas raidorganizācija “DW”.
Gaidāms, ka 2026. gadā Krievijā kā strādnieki ieradīsies vismaz 40 000 Indijas pilsoņu. To nesen ziņu aģentūrai “RIA Novosti” paziņoja Boriss Titovs, Krievijas īpašais pārstāvis attiecībām ar starptautiskajām organizācijām ilgtspējīgas attīstības jomā. Vinajs Kumars, Indijas vēstnieks Maskavā, kurš arī runāja ar propagandas mediju, norādīja, ka 2025. gada beigās Krievijā jau strādāja no 70 000 līdz 80 000 Indijas pilsoņu.
Šai kustībai no Indijas uz Krieviju pamatā ir līgums par darbaspēka mobilitāti, ko 2025. gada decembrī sanāksmē Ņūdeli parakstīja Indijas premjerministrs Narendra Modi un Krievijas diktators Vladimirs Putins. Dokumentā 2026. gadam paredzēta kvota vairāk nekā 70 000 Indijas pilsoņu.
"Indijai nepieciešams eksportēt bezdarbu"
Kā atklāj “DW” esošā informācija, Krievijā ieceļojošo Indijas pilsoņu skaits pieaug. Ja 2025. gada pirmajā ceturksnī robežu šķērsoja aptuveni 32 000 cilvēku un otrajā ceturksnī — 36 000, tad trešajā ceturksnī šis skaitlis pieauga līdz 63 000.
Indijas strādnieki tiek pieņemti darbā ar oficiālu un neoficiālu aģentūru starpniecību, kas lielā mērā ir atbildīgas par to, lai indieši saņemtu pilnīgu un precīzu informāciju par savu nākamo darbu. Mazkvalificētu Indijas strādnieku algas Krievijā svārstās no 475 līdz 950 eiro mēnesī, kas ir vairāk nekā viņi nopelnītu mājās.
Decembrī Krievijas propagandas izdevums “Fontanka” ziņoja par dažādu Indijas strādnieku grupu, kas tīra Sanktpēterburgas ielas. “Fontanka” vēstīja, ka indieši saņem mēneša algu aptuveni 100 000 rubļu (ap 1125 eiro) apmērā, bezmaksas izmitināšanu un ēdināšanu, kā arī krievu valodas kursus. Saskaņā ar pilsētas administrācijas datiem Sanktpēterburgā darba meklējumos ieradušies aptuveni 3000 Indijas pilsoņu.
Darbs vai karš?
Indijas diplomāts arī norāda, ka oficiāls līgums bija nepieciešams, lai legalizētu Indijas migrāciju uz Krieviju, kas ilgu laiku bija "notikusi neformāli un haotiski". Pagātnē tas bieži vien noveda pie tā, ka indieši kļuva par krāpšanas upuriem. Piemēram, daži indieši uz nepatiesu solījumu pamata bija parakstījuši līgumus ar Krievijas armiju un tika nosūtīti uz karu Ukrainā.
2024. gadā vizītes laikā Maskavā premjerministrs Modi runāja ar Putinu par to indiešu repatriāciju, kuri jau bija parakstījuši līgumus ar Krievijas armiju, kā arī par nepieciešamību novērst jaunu rekrūšu pievienošanos armijai.
Ar kādiem šķēršļiem indieši saskaras Krievijā?
Krievu ekonomists Igors Lipsics norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem lielākajai daļai Indijas pilsoņu Krievijā ir valodas barjeras pārvarēšana. Lielākā daļa Indijas strādnieku nerunā krieviski, savukārt ievērojama daļa Krievijas iedzīvotāju, īpaši lauku apvidos, nerunā angliski.
"Jūs ievedat valstī cilvēkus, ar kuriem nevarat sazināties. Tas nozīmē, ka viņus var nodarbināt tikai vienkāršākajos darbos, piemēram, kravu pārnešanā, tīrīšanā un sniega šķūrēšanā," saka Lipsics.
Jakovļevs neuzskata Indijas strādniekus par risinājumu darbaspēka trūkumam Krievijā, un šim viedoklim piekrīt arī Lipsics. "Trūkst ne tik daudz ielu tīrītāju un nekvalificētu strādnieku, bet gan kvalificētu speciālistu," viņš atzīst, piebilstot, ka "šobrīd tas pēc būtības ir testa brauciens. Viņi mēģina noskaidrot, vai šie cilvēki ir piemēroti Krievijas ekonomikai."
Kāpēc Krievija koncentrējas uz Indiju?
Pēc 2024. gada 22. marta terora akta Maskavas "Crocus City Hall", kurā gāja bojā vismaz 143 cilvēki, Krievijas varas iestādes pastiprināja retoriku pret migrantiem no Centrālāzijas, vienlaikus ierobežojot no šīm valstīm ieceļot atļauto cilvēku skaitu.
Kā uzver Lipsics, arī pašas reģiona valstis arvien vairāk cieš no darbaspēka trūkuma. "Centrālāzijas valstu pilsoņus tagad pārvilina citi darba tirgi, galvenokārt Apvienotā Karaliste un Dienvideiropa. Rezultātā migranti pieprasa lielākas algas, kas padara nodarbinātību Krievijas darba devējiem mazāk izdevīgu," viņš skaidro.
Krievija saskaras ar pastāvīga iedzīvotāju skaita samazināšanās sekām
Saskaņā ar Federālā valsts statistikas dienesta datiem Krievijā 2024. gadā kopējais darbaspēka trūkums bija 2,2 miljoni strādnieku. Krievijas Zinātņu akadēmijas eksperti lēš, ka 2023. gadā šis skaitlis sasniedza pat 4,8 miljonus. Darbaspēka trūkums ir jūtams rūpniecībā, būvniecībā, loģistikā, medicīnā, tirdzniecībā un IT jomā. Tomēr eksperti uzsver, ka šīs aplēses ir tikai aptuvenas.
Ekonomists Andrejs Jakovļevs uzsver, ka trūkumu nav izraisījis tikai Krievijas karš Ukrainā, mobilizācija vai emigrācija. Viņaprāt, indiešu piesaistīšana Krievijai ir Kremļa reakcija uz dziļi iesakņotajām demogrāfiskajām tendencēm.
Arī Indijas eksperti ir piesardzīgi attiecībā uz darbaspēka iniciatīvu. Leha Čakraborti, Deli Nacionālā publisko finanšu un politikas institūta profesore, brīdina, ka Krievijas pieprasījums pēc strādniekiem kara dēļ ir izkropļots un nestabils. Viņasprāt, "pēckonfllikta normalizācija vai eskalācija varētu strauji samazināt algas, izraisīt atlaišanu un atstāt migrantus likteņa varā starp repatriācijas šķēršļiem un ierobežotiem aizsardzības mehānismiem."
