Vācijas valdības iekšējie dokumenti, kas nonākuši medija “Politico” rīcībā, atklāj plašu plānu, ar kuru Berlīne vēlas kļūt par Eiropas aizsardzības mugurkaulu. Dokumentos iezīmēti vairāk nekā 320 jauni bruņojuma un aprīkojuma projekti, kuru kopējā vērtība sasniedz 377 miljardus eiro, vēsta medijs.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs jau šā gada maijā paziņoja, ka mērķis ir padarīt Bundesvēru par “spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā”, nodrošinot tai “visus nepieciešamos finanšu resursus”. Piecus mēnešus vēlāk valdība ir spērusi nākamo soli – pievienojot šim solījumam konkrētu tehnisko saturu.
Plašs iepirkumu plāns
Izstrādātais 39 lappušu dokuments aptver ieceres sauszemes, gaisa, jūras, kosmosa un kibertelpā. Tas kalpo kā iepirkumu pārskats, kas tiks konkretizēts Bundesvēra 2026. gada budžetā, taču daudzi projekti paredzēti ilgtermiņā bez noteikta izpildes termiņa.
Kopumā tas ir visaptverošs Vācijas aizsardzības reformēšanas plāns, kas stingri balstās uz nacionālo rūpniecību. Politiskā ziņā tas sakrīt ar Merca ieviesto jauno finansēšanas modeli – aizsardzības izdevumi tiek izslēgti no Vācijas konstitucionālā “parādu griestu” mehānisma, kas ļaus nodrošināt ilgstošu daudzgadu finansējumu arī pēc tam, kad būs izlietots bijušā kanclera Olafa Šolca izveidotais 100 miljardu eiro īpašais fonds.
Saskaņā ar Vācijas likumiem visi iepirkumi, kuru vērtība pārsniedz 25 miljonus eiro, jāapstiprina parlamenta budžeta komitejai, un projekti tiks pakāpeniski iesniegti balsošanai, kad būs pietiekami sagatavoti.
320 jauni projekti
Bundesvērs nākamajā budžeta ciklā plāno uzsākt aptuveni 320 jaunus ieroču un aprīkojuma projektus. No tiem 178 jau ir norādīti līgumslēdzēji, bet pārējiem piegādātāji vēl nav noteikti, kas liecina, ka ievērojama daļa modernizācijas plāna joprojām ir izstrādes stadijā.
Vācijas uzņēmumi dominē identificētajos iepirkumos – aptuveni 160 projekti, kuru vērtība ir 182 miljardi eiro, paredzēti vietējām ražotnēm.
“Rheinmetall” – galvenais ieguvējs
Lielākais ieguvējs ir Diseldorfā bāzētais uzņēmums “Rheinmetall”, kas parādās 53 dažādos dokumenta punktos, kuru kopējā vērtība pārsniedz 88 miljardus eiro. No tiem aptuveni 32 miljardi tiktu novirzīti tieši uzņēmumam, bet vēl 56 miljardi – tā meitasuzņēmumiem un kopuzņēmumiem, piemēram, “Puma” un “Boxer” kaujas mašīnu programmām, kas tiek īstenotas kopā ar KNDS.
Dokumentā paredzēta 687 “Puma” mašīnu iegāde līdz 2035. gadam, no kurām 662 būs kaujas versijas, bet 25 – apmācību transportlīdzekļi.
Papildu Bundesvērs plāno iegādāties 561 tuvās darbības mobilu pretgaisa aizsardzības sistēmu “Skyranger 30” tuviem mērķiem, kā arī dronu apkarošanai – šo programmu pilnībā īstenos “Rheinmetall”. Papildus tam plānā paredzēta miljonos mērāmu granātu un patronu iepirkšana.
Otrs balsts – “Diehl Defence”
Otrais lielākais rūpnieciskais partneris būs Bavārijā bāzētais raķešu ražotājs “Diehl Defence”, kas minēts 21 iepirkuma pozīcijā par kopējo vērtību 17,3 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa projektu saistīta ar “IRIS-T” raķešu saimi, kas veidos Vācijas nākotnes pretgaisa aizsardzības mugurkaulu.
Bundesvērs plāno arī iegādāties 14 pilnas “IRIS-T” SLM sistēmas par 3,18 miljardiem eiro, 396 “IRIS-T” SLM raķetes par 694 miljoniem un vēl 300 tuvā darbības rādiusa “IRIS-T” LFK raķetes par 300 miljoniem eiro. Kopējā summa – ap 4,2 miljardiem eiro – padara šo programmu par vienu no nozīmīgākajām Bundesvēra plānos.
Droni un satelīti
Modernizācijas plānā arvien lielāku vietu ieņem arī dronu spējas. Bundesvērs plāno paplašināt bruņoto “Heron TP” dronu floti sadarbībā ar Izraēlas uzņēmumu "IAI", un iegādāties jaunu munīciju par aptuveni 100 miljoniem eiro. Tāpat plānots iepirkt 12 jaunus taktiskos dronus “LUNA NG” aptuveni 1,6 miljardu eiro vērtībā, kā arī četrus jūras novērošanas dronus “uMAWS” par 675 miljoniem eiro, ieskaitot rezerves daļas, apmācības un uzturēšanu.
Šis virziens atbilst aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa 35 miljardu eiro plānam stiprināt Vācijas “kosmosa drošību”.
Atkarība no ASV tehnoloģijām
Viens no politiski jūtīgākajiem punktiem ir iespējamā 15 F-35 iznīcinātāju papildus iegāde no “Lockheed Martin”, kas pēc ASV Ārvalstu militāro pārdošanas sistēmas (Foreign Military Sales) informācijas izmaksātu ap 2,5 miljardiem eiro. Šis solis ļautu saglabāt Vācijas lomu NATO kodoldalīšanās mehānismā, taču arī nostiprinātu atkarību no ASV tehniskās uzturēšanas un programmatūras pieejas.
Tajā pašā sistēmā iekļauti arī citi nozīmīgi projekti. Bundesvērs plāno iegādāties 400 "Tomahawk Block Vb" spārnoto raķešu par aptuveni 1,15 miljardiem eiro un trīs "Typhon" palaišanas iekārtas no "Lockheed Martin" par 220 miljoniem eiro, kas kopā dotu Vācijai spēju veikt triecienus līdz 2000 kilometru attālumā.
Tāpat Jūras spēkiem paredzēta četru "Boeing P-8A Poseidon" patruļlidmašīnu iegāde 1,8 miljardu eiro vērtībā.
Kopumā aptuveni 25 projekti ar ārvalstu piegādātājiem veido ap 14 miljardiem eiro jeb mazāk nekā 5% no kopējās 377 miljardu eiro programmas. Tomēr tie aptver gandrīz visas Vācijas stratēģiskās spējas – sākot ar kodolieroču sertificētām lidmašīnām un beidzot ar dziļā trieciena un jūras izlūkošanas sistēmām.
Savukārt gandrīz puse no visiem projektiem paredzēta Vācijas uzņēmumiem – bruņutehnikas, sensoru un munīcijas ražotājiem. Finanšu ziņā tie dominē visā plānā, taču politiskā līmenī tieši ārvalstu ieroču sistēmas nosaka valsts jutīgākās militārās spējas.
