Eiropas līderi virza nozīmīgu finanšu iniciatīvu Ukrainas atbalstam, plānojot izmantot miljardiem eiro vērtus iesaldētos Krievijas valsts aktīvus. Šī iecere, kas joprojām tiek apspriesta Eiropas Savienībā (ES), paredz pārvērst iesaldētos Krievijas līdzekļus par finansiālu balstu ilgtermiņa aizdevumu programmai Ukrainai. Šis ir solis, kas varētu pārveidot pasaules praksi sankcionēto aktīvu izmantošanā un pārbaudīt Eiropas vienotību gan juridiskā, gan politiskā līmenī.
Kad Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Rietumvalstis reaģēja, iesaldējot apmēram 290 miljardu eiro vērtībā Krievijas Centrālās bankas un citu valsts institūciju aktīvus. Šie līdzekļi galvenokārt ir ieguldīti valsts obligācijās un citos vērtspapīros.
Aptuveni divas trešdaļas no iesaldētajiem aktīviem jeb ap 190 miljardiem eiro glabājas “Euroclear”, kas ir centrālais vērtspapīru depozitārijs un atrodas Briselē, Beļģijā. Pārējie aktīvi ir izkliedēti pa citām ES valstīm un G7 sabiedrotajiem, tostarp Japānu (28 miljardi eiro), Apvienoto Karalisti (27 miljardi eiro) un Kanādu (15 miljardi eiro). Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs atrodas salīdzinoši neliela daļa - aptuveni 4 miljardi eiro.
Pašlaik ES jau izmanto procentus, kas gūti no šiem iesaldētajiem noguldījumiem (pagājušajā gadā tie bija apmēram 7,4 miljardi eiro), lai sniegtu finansiālu atbalstu Ukrainai. Jaunais priekšlikums paredzētu iet vēl krietni tālāk, izmantojot pašus aktīvus kā nodrošinājumu lielam aizdevumam Kijivai.
Plāna būtība ir piešķirt Ukrainai 140 miljardu eiro aizdevumu trīs gadu laikā, izmantojot iesaldētos Krievijas valsts aktīvus kā nodrošinājumu. Tā vietā, lai līdzekļus konfiscētu, ES noslēgtu līgumu ar “Euroclear”, kas ļautu izmantot šos aktīvus kā garantiju aizdevumam. Ukraina atmaksātu ES tikai tad, ja Krievija kādreiz samaksātu kara reparācijas. Kad reparācijas būtu veiktas un sankcijas atceltas, Maskava teorētiski varētu atgūt savus iesaldētos aktīvus.
Šāda pieeja ir izstrādāta, lai izvairītos no tiešas ekspropriācijas jeb piespiedu atsavināšanas, kas varētu radīt nopietnus juridiskus izaicinājumus un mazināt Eiropas, kā droša finanšu centa, reputāciju. Tomēr, ja Krievija atteiktos maksāt reparācijas vai karš turpinātos vēl ilgu laiku, aizdevuma ilgtermiņa sekas joprojām paliktu neskaidras.
Priekšlikums ir izgaismojis domstarpības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Beļģija, kur atrodas “Euroclear” un kur glabājas lielākā daļa iesaldēto Krievijas aktīvu, ir paudusi nopietnas bažas par iespējamiem finanšu riskiem. Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers brīdinājis, ka valsts nepieņems situāciju, kurā tai būtu jāuzņemas visa atbildība, ja Krievija pēc sankciju atcelšanas mēģinātu atgūt savus līdzekļus. Beļģija uzstāj, ka finanšu un juridiskajai atbildībai, tostarp iespējamām kompensācijām vai tiesvedībām, ir jābūt sadalītām starp visām ES valstīm.
Eiropas Komisija uzskata, ka plānu iespējams īstenot likumīgi, jo līdzekļi tiktu aizdoti, nevis konfiscēti. Tomēr juristi diskutē, kā nodrošināt, lai aktīvi paliktu iesaldēti visa aizdevuma darbības laikā. Pašlaik ES sankcijas pret Krieviju tiek piemērotas ar visu dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu, kas dod tādu valstu kā Ungārijas vai Slovākijas valdībām iespēju kavēt vai bloķēt šo lēmumu pieņemšanu. Komisija pašlaik izskata tiesiskus mehānismus, kas ļautu apiet šādu veto iespēju, iespējams, atsaucoties uz ES Līguma 31. panta 2. daļu, lai saglabātu aktīvu iesaldēšanu bez pilnīgas vienprātības.
ES līderi apsprieda šo priekšlikumu oktobra samitā Briselē, taču galīgā lēmuma pieņemšanu atlika līdz decembrim, norādot uz sarežģītām pārrunām, kas vēl priekšā. Tiek cerēts, ka līdz 2025. gada beigām izdosies izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu, kas ļautu Ukrainai sākt saņemt līdzekļus jau 2026. gada aprīlī.
Piedāvātais reparāciju aizdevums Ukrainai varētu sasniegt aptuveni 45 miljardus eiro gadā laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam. Šie līdzekļi galvenokārt tiktu izmantoti aizsardzības izdevumu segšanai un ekonomikas stabilizēšanai. Vācija un vairākas citas valstis uzstāj, ka nauda jānovirza galvenokārt militāro iepirkumu finansēšanai, vēlams, iegādājoties bruņojumu, kas ražots Eiropā vai Ukrainā. Francija atbalsta šo pieeju, uzskatot to par iespēju stiprināt Eiropas aizsardzības nozari, savukārt tādas valstis kā Zviedrija un Nīderlande uzskata, ka Ukrainai jāpiešķir lielāka rīcības brīvība līdzekļu izmantošanā.
Pat ar šo finansējumu Eiropu sagaida ārkārtīgi grūts uzdevums, kompensējot mazināto ASV atbalstu Ukrainai. Laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam Vašingtona sniedza aptuveni 174 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai, taču jaunās ASV administrācijas laikā militārā palīdzība ir strauji samazinājusies. Analītiķi lēš, ka Eiropai būtu jāiztērē apmēram 82 miljardi eiro gadā jeb 0,21% no tās IKP, lai pilnībā kompensētu zaudēto ASV ieguldījumu.
Pasaules Banka 2024. gada sākumā novērtēja kopējās Ukrainas atjaunošanas izmaksas aptuveni 506 miljardu eiro apmērā, taču šī summa, turpinoties Krievijas uzbrukumiem, visticamāk, vēl pieaugs. Pat ja visi Krievijas aktīvi tiktu izmantoti, tie spētu segt tikai nelielu daļu no Ukrainas atjaunošanas un aizsardzības vajadzībām.
Jaunā ES plāna kritiķi brīdina, ka šāda Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana varētu mazināt starptautisko uzticību Eiropas finanšu sistēmai. Tādām valstīm kā Ķīna un Indija varētu rasties bažas par savu rezervju drošību Eiropā, ja tās sāktu uztraukties, ka to aktīvi nākotnē varētu tikt iesaldēti vai pārorientēti ģeopolitisku konfliktu gadījumā. Krievija jau ir nosaukusi ES plānu par “zādzību” un piedraudējusi ar juridisku un diplomātisku atriebību.
Tomēr Eiropas amatpersonas uzskata, ka risks ir tā vērts. “Ja nesāc karu pret citu valsti, taviem aktīviem nekas nedraud,” atbildot Krievijas retorikai, uzsver Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Plāna atbalstītāji ir pārliecināti, ka Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošana ir gan morāls, gan stratēģisks pienākums. Tas nodrošinātu, ka agresors netieši finansē sava upura aizsardzību un atjaunošanu.
