Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā nedēļas nogalē nosēdies Krievijas militārā kravas lidmašīna, kas iepriekš tikusi saistīta ar Krievijas bruņotajiem spēkiem un bijušo algotņu grupējumu “Vagner”. Šis notikums liecina par pieaugošu Maskavas interesi Latīņamerikas reģionā laikā, kad saspīlējums starp ASV un Venecuēlu kļūst arvien izteiktāks, vēsta medijs "Defense news".
Saskaņā ar lidojumu izsekošanas datiem lidmašīna “Ilyushin Il-76” ar reģistrācijas numuru RA-78765 svētdien ieradusies Karakasā pēc divu dienu lidojuma no Krievijas, piestājot Armēnijā, Alžīrijā, Marokā, Senegālā un Mauritānijā. Transpondera signāls pirmoreiz fiksēts neilgi pēc pacelšanās no Maskavas lidostas.
Maršruts ar vairākām pieturvietām, visticamāk, izvēlēts, lai izvairītos no Rietumu valstu gaisa telpas un iespējamām kravas pārbaudēm valstīs, kas ir nedraudzīgi noskaņotas pret Krieviju. Nav izslēgts, ka lidojuma laikā veikta kravas iekraušana vai izkraušana dažādās pieturvietās.
Krievijai ir militāra klātbūtne Alžīrijā, ekonomiskā sadarbība ar Senegālu, un attiecības ar Maroku ir draudzīgas. Mauritānijā iepriekš reģistrēta “Vagner” grupas algotņu klātbūtne, kas pārvietojušies no kaimiņvalsts Mali. Pieturas valstīs, kas ir labvēlīgas Maskavai, lidmašīnai ļāva uzpildīt degvielu pirms lidojuma pāri Atlantijas okeānam.
Lidaparāta operators “Aviacon Zitotrans” pārvalda sešus transporta lidaparātus un ir ASV, Kanādas un Ukrainas sankciju sarakstos par ciešajām saitēm ar Krievijas militāro sektoru. Uzņēmums iepriekš piegādājis raķetes, kaujas galviņas un helikopteru detaļas dažādiem reģioniem, tostarp tiem, kur darbojās “Vagner” grupa.
“Vagner”, kuru līdz 2023. gadam vadīja Jevgēņijs Prigožins, bija viens no Krievijas diktatora Vladimira Putina galvenajiem instrumentiem ietekmes paplašināšanai ārvalstīs — īpaši Āfrikā, taču ir ziņas arī par aktivitātēm Latīņamerikā. Pēc Prigožina apvērsuma mēģinājuma 2023. gadā tā struktūras tika iekļautas Krievijas bruņotajos spēkos, bet darbība Āfrikā nodota jaunizveidotajam Krievijas Āfrikas korpusam.
Krievijas aktivitātes Latīņamerikā nav jaunums. Maskava jau kopš Aukstā kara laikiem centusies nostiprināt savu klātbūtni ASV tuvumā – Kubā, Nikaragvā un Venecuēlā. Tieši Venecuēla pēdējās divās desmitgadēs kļuvusi par vienu no tuvākajiem Krievijas sabiedrotajiem reģionā. 2008. gadā Krievija un Venecuēla parakstīja vairākus militārās sadarbības līgumus, un Krievijas militārie kuģi un stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt piedalījušies kopīgās mācībās Karību jūras reģionā.
Pēdējo gadu laikā šī sadarbība kļuvusi intensīvāka, īpaši pēc tam, kad Venecuēla nonāca starptautiskā izolācijā ekonomiskās krīzes un autoritārā prezidenta Nikolasa Maduro režīma dēļ. Krievija sniegusi Karakasai militāru un tehnisku atbalstu, tostarp nodrošinot bruņutehniku un apmācības.
Krievijas militārās kravas lidmašīnas nolaišanās valstī notiek brīdī, kad attiecības starp Venecuēlu un ASV ir saspringtākas nekā jebkad. Vašingtona apsūdzējusi Karakasu narkotiku kontrabandā un izvietojusi militāros spēkus reģionā, lai veiktu triecienus kuģiem, kurus tur aizdomās par nelikumīgu kravu pārvadāšanu.
ASV pēdējā laikā pārvietojusi uz šo reģionu aviācijas bāzes kuģa trieciengrupu, kas tiek uzskatīts par būtisku spēka demonstrāciju. Venecuēlas valdība savukārt paziņojusi, ka ASV “fabricē karu”.
