"Sargs.lv" pēta: kā Krievija izmanto ziņapmaiņas lietotni "Max" iedzīvotāju izspiegošanai

Lietotne ar iebūvētu izsekošanas mehānismu

Kiberdrošības pētnieki, kuri analizēja “Max” kodu, atklāja, ka lietotne pastāvīgi seko lietotāja darbībām un vāc plašu informācijas apjomu — sākot ar precīzu atrašanās vietu, beidzot ar sarunu saturu. Analīze veikta, izmantojot rīku “Corellium”, un viens no pētniekiem norādīja, ka nekad nav redzējis tik apjomīgu lietotāja uzraudzību kā šajā lietotnē. Viņš uzskata, ka šifrēšana vai nu vispār nepastāv, vai arī ir rūpīgi paslēpta, tomēr kopējais iespaids liecina, ka šī lietotne nav veidota ar drošības apsvērumiem. Tā ir veidota kā novērošanas instruments.

Bijušā NSA darbinieka un uzņēmuma “DoubleYou” vadītāja Patrika Vordla vērtējumā “Max” lietotājiem nav nekādas garantijas attiecībā uz privātumu. Viņš uzsver, ka lietotnē ir redzama fona izsekošana ar augstu precizitāti, kas nodrošina reāllaika piekļuvi lietotāju atrašanās vietām un saziņai – tā ir ideāla kombinācija autoritāras valsts interesēm.

Oficiāla propaganda un piespiedu ieviešana

Lai gan VK apgalvo, ka “Max” ir moderns un drošs risinājums, Krievijas valdība to ievieš ar administratīvu spiedienu, nevis pēc lietotāju pieprasījuma. Visās Krievijas reģionālajās pašvaldībās, izglītības iestādēs un dzīvojamo ēku pārvaldēs tiek pieprasīts pāriet uz “Max”. Maskavā un citās pilsētās pie daudzdzīvokļu namu ieejām parādījušies plakāti, kas aicina iedzīvotājus lejupielādēt lietotni. Baškortostānas republikā dzīvojamo māju apsaimniekotājiem tika noteikts pārejas termiņš – 25. augusts. Tatarstānā un vēl vismaz 20 reģionos skolu un bērnudārzu darbiniekiem, kā arī vecākiem un skolēniem ir jāsāk lietot “Max”.

Tehniski trūkumi un juridiskas nepilnības

Lai arī Krievijas varas iestādes apgalvo, ka “Max” ir drošāka nekā citas lietotnes, kiberdrošības eksperti norāda uz nopietnām ievainojamībām. VK jūlijā izsludināja kļūdu meklēšanas programmu, kuras laikā pētnieki atklāja vairākas kritiskas nepilnības. Līdz septembra sākumam uzņēmums bija izmaksājis vairāk nekā 220 tūkstošus rubļu atlīdzībās un solīja līdz 5 miljoniem rubļu par nopietnāku trūkumu atklāšanu. Šāda rīcība norāda, cik nepilnīgi izstrādāta ir bijusi lietotne, un cik ātri tā tika virzīta uz ieviešanu, neskatoties uz drošības riskiem.

“Roskomsvoboda” eksperts Iļja Perevalovs apstiprināja, ka “Max” pieprasa mazāk tehnisko atļauju nekā “Telegram” vai “WhatsApp”, taču patiesā problēma slēpjas faktā, ka visa lietotāju informācija tiek uzglabāta valdības kontrolētos serveros. Visa saziņa ir pieejama izlūkdienestiem reāllaikā. Turklāt integrācija ar maksājumiem un banku datiem būtiski palielina datu noplūžu un finanšu krāpniecības risku.

Oficiālās funkcijas un ilūzija par “superlietotni”

Oficiāli “Max” tiek reklamēta kā “superlietotne” – viena platforma, kur var sazināties, veikt maksājumus un izmantot valsts e-pakalpojumus. Taču šobrīd, pat pēc Digitalizācijas ministra paziņojuma, integrācija ar portālu “Gosuslugi” vēl nav pilnībā pabeigta. Federālais drošības dienests sākotnēji iebilda pret “Max” pieslēgšanu identifikācijas sistēmai ESIA, uztraucoties par iespējamiem datu noplūdes riskiem. Tikai augusta sākumā tika paziņots, ka “Max” atbilst drošības prasībām, taču pilna funkcionalitāte gaidāma vien rudenī.

Tikmēr valsts apvieno dažādas citas platformas vienā – piemēram, izglītības platformu “Sferum”, kas jau kopš 2022. gada bija obligāta skolās, tagad iekļaus “Max” kā daļu no tās funkcijām. Tādējādi “Max” kļūst par centrālo rīku valsts digitālajā pārvaldībā, tomēr vēl joprojām cieš no tehniskiem trūkumiem, lēnas darbības un nestabilitātes.

Sociālā reakcija: ironija, nogurums un piespiedu pielāgošanās

Sabiedrības reakcija uz “Max” ir pretrunīga. Vienā daļā redzama piespiedu pielāgošanās, otrā – ironija un pretestība. Sociālos tīklus pārpludina joki un mēmes par lietotnes slikto funkcionēšanu, salīdzinājumi ar padomju laikiem un sarkastiski komentāri par to, ka drīz “Max” būs instalēta arī ledusskapjos un tējkannās. Daļa lietotāju uzsver, ka “Max” tiek slavēta par to, ka tā vispār darbojas.

Popkultūra šajā procesā tiek aktīvi izmantota kā propagandas instruments. Slaveni mūziķi un influenceri kā Instasamka, Jegors Krids un citi piedalās reklāmas kampaņās, slavējot lietotnes savienojamību pat pazemes autostāvvietās vai jūrā. Taču lietotāji šo entuziasmu uztver ar skepsi un izsmieklu.

Digitālā suverenitāte vai kontroles ilūzija?

Krievijas mērķis ar “Max” ir veidot “digitālo suverenitāti” — valsts pilnībā kontrolētu informācijas vidi. Tomēr daudzi eksperti uzsver, ka šī suverenitāte ir iluzora. Lietotne izmanto ārvalstu izstrādes komponentes, tai skaitā no Ukrainas izstrādātajiem atvērtā koda risinājumiem, kas grauj Krievijas propagandā bieži skandēto vēstījumu par neatkarību no “ārvalstu tehnoloģijām”.

Galu galā, “Max” kļūst par pārbaudi tam, vai iespējams uzspiest digitālu risinājumu visai sabiedrībai tikai ar administratīvām metodēm. Balstoties uz pieredzi ar līdzīgām iniciatīvām, ir liela iespēja, ka oficiāla pieņemšana tiks panākta, bet reāla uzticēšanās izpaliks. Sabiedrība turpinās izmantot citus rīkus tik ilgi, kamēr tie būs pieejami.

Šobrīd miljoniem Krievijas iedzīvotāju ir jāizvēlas – pieņemt valsts kontrolētu lietotni ar vājiem drošības standartiem vai zaudēt iespēju komunicēt ar pasauli. “Max”, iespējams, tiks instalēta visās ierīcēs, taču vai kāds to patiešām izmantos labprātīgi?