Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) gatavojas ievērojami paplašināt savu kontroli pār valsts ieslodzījuma sistēmu. Kā liecina pētnieku Andreja Soldatova un Irinas Boroganas publicētais pētījums domnīcā CEPA, Krievijas Valsts dome kopš februāra izskata trīs likumprojektus, kas paredz atjaunot FSB iespējas pašiem pārvaldīt pirmstiesas apcietinājuma vietas, pārvadāt aizturētos un pat sodīt ieslodzītos bez ārējas kontroles. Sagaidāms, ka likumi tiks pieņemti jūlijā un stāsies spēkā 2026. gada janvārī.
Likumprojektu anotācijās atklāti norādīts, ka izmaiņu iemesls ir “ievērojams pieaugums aizdomās turēto un apsūdzēto personu skaitā par valsts nodevību, sadarbību ar ārvalstīm un spiegošanu kopš speciālās militārās operācijas sākuma.” Tādējādi FSB faktiski gatavojas sistemātiskam represiju vilnim, kas vērsts pret valsts iekšējiem oponentiem.
Likumi paredz, ka dienests varēs izveidot savus pirmstiesas apcietinājuma centrus, izveidot loģistikas tīklu aizturēto pārvietošanai, tostarp ar īpašiem vagoniem, kuģiem un lidmašīnām, kā arī izveidot atsevišķu apsardzes struktūru šo funkciju veikšanai.
Viena no vietām, kur šīs izmaiņas jau izpaužas, ir bēdīgi slavenais Lefortovas cietums Maskavā. Šī cietuma vēsture aizsākas vēl cariskajā laikā, bet īpaši tumšu slavu tas ieguva Staļina represiju gados. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Lefortova tika nodota Tieslietu ministrijai, taču, kā atklāj pētnieki, FSB kontrole faktiski nekad netika zaudēta.
Personāls tika “pagaidu kārtā” pārcelts uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saglabājot pakļautību FSB. Šāda sistēma ļāva izvairīties no starptautiskajām saistībām, kuras Krievija uzņēmusies, iestājoties Eiropas Padomē 1996. gadā – tostarp no apņemšanās nodalīt izmeklēšanas iestādes no ieslodzījuma vietu pārvaldības.
Turklāt FSB rīcībā nonāks arī infrastruktūra ieslodzīto pārvadāšanai, ko agrāk organizēja citi dienesti. Tas rada nopietnas bažas par spīdzināšanas un psiholoģiska spiediena risku uz apcietinātajiem, jo kontroles mehānismi tiek vēl vairāk vājināti.
Pētnieki norāda, ka šī sistēma līdzinās Staļina laikā ieviestajai loģistikai, kuras ietvaros NKVD pārvaldīja gan dzelzceļa, gan ūdensceļu transporta struktūras, lai nodrošinātu masveida represiju izpildi. Šodienas situācija norāda uz gatavošanos līdzīgām metodēm mūsdienu apstākļos.
Lai gan Vladimirs Putins varbūt vilcinās paplašināt karadarbību Ukrainā ekonomisko risku dēļ, FSB rīcība liecina, ka iekšējo ienaidnieku apkarošanā Kremlis ir gatavs atgriezties pie 20. gadsimta totalitāro režīmu instrumentiem.
Raksta autori uzsver, ka šāda attīstība faktiski nozīmē Krievijas pārvēršanos par atklātu diktatūru. Ja līdz šim vēl bija saglabātas kādas demokrātiskas institūciju ilūzijas, tad FSB cietumu tīkla atjaunošana un jaunu represīvu pilnvaru piešķiršana iezīmē robežu, kuru valsts vairs pat necenšas slēpt vai attaisnot.
