18. martā Lužņiku stadionā rīkotais masveida mītiņš – Kremļa propagandas kārtējais instruments

Krievijas varas iestādes ziņo, ka šajā masu pasākumā piedalījušies vismaz 203 000 cilvēku, taču šis deklarētais skaitlis ir jāvērtē kritiski, jo arī tā ir daļa no Krievijas vienvirziena propagandas. Masu mītiņa laikā ievērojams cilvēku skaits atradās arī blakus stadionam, kur bija uzstādīti ekrāni, lai ikviens varētu vērot stadionā notiekošo koncertu, kā arī izvietota lauka virtuve.

Kaut arī daļa no klātesošajiem, domājams, bija ieradušies patiesu atbalsta jūtu V.Putinam un Krievijas agresijai Ukrainā vadīti, bija arī tādi, kuri uz turieni bijuši “spiesti” iet. Masveida koncertu-mītiņu stadionā Maskavas režīms organizēja kopā ar Krievijas Arodbiedrību organizāciju, līdz ar to izskan dažādas versijas, ka cilvēki uz šo pasākumu aizdzīti “brīvprātīgi piespiedu kārtā”.

Tāpat tiek uzsvērts, ka šis grandiozais mītiņš simboliski demonstrēja ne tikai krievu tautas, bet arī elites un prezidenta vienotību. Režīma propagandisti īsi pirms koncerta translēja īsas intervijas ar Valsts Domē pārstāvēto politisko frakciju vadītājiem un viņu vietniekiem, kuri atkārtoja jau iepriekš dzirdētas propagandas frāzes, mēģinot pamatot un attaisnot Krievijas agresiju Ukrainā. Klātesošos uzrunāja arī Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, tādējādi skaidri pozicionējoties ar valsts diktatoru.

Videokamerās uz centrālās skatuves tika fiksēti vairāki Krievijas olimpieši ar Krievijas agresiju Ukrainā simbolizējošo burtu Z pie virsjakām, ar uzrunām uzstājās režīmam lojālie propagandisti ar Margaritu Simonjanu priekšgalā, kā arī aktieri. Uzskatāms piemērs ir Vladimirs Maškovs, savulaik populārā seriāla “Likvidacija” zvaigzne – viņa atveidotais varonis seriālā cīnījās pret ukraiņu pretošanās kustības dalībniekiem Odesā pēc Otrā pasaules kara. Tāpat netrūka arī estrādes zvaigznes, tostarp V. Putina iecienītākā grupa “Ļube”.

Image

Diemžēl jāsecina, ka Putina uzruna un uzvedība koncertā-mītiņā Maskavā liek domāt, ka viņš ir noskaņots nevis piekāpties un meklēt reālas kara beigšanas iespējas vistuvākajā nākotnē, bet karu Ukrainā turpināt, lai sasniegtu vismaz daļu no sākotnējiem militārajiem un politiskajiem mērķiem.

Tikmēr saskaņā ar neatkarīgā Krievijas cilvēktiesību medija “OVD-info” datiem pašlaik Krievijā ir ievērojami mazinājusies pretkara akciju aktivitāte, protestētāju un aizturēto skaits. Jau ziņots, ka pretkara akciju rekords tika sasniegts 6. martā, kad tika aizturēti 5017 cilvēki, savukārt 13. martā aizturēto skaits jau bija samazinājies vairāk nekā 5 reizes.

Kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma vienas nakts laikā no 23. uz 24. februāri Krievijas sabiedrības uzticības reitings Putinam pieaudzis par 12,1 procentpunktu, sasniedzot 79,6%, savukārt atbalsts viņa darbībām prezidenta amatā audzis par 13,1 procentpunktu, sasniedzot 77,2%.

Turklāt jāņem vērā arī fakts, ka šī sabiedrības aptauja publicēta 18. martā – Krimas okupācijas astotajā gadadienā, ko Kremļa režīms atzīmēja kā krievu tautas, elites un vadoņa vienotības dienu.