NATO centra vadītājs: Kremļa kontrolētie ziņu kanāli ļoti aktīvi gatavo Krievijas auditoriju karam

Ārvalstīs
LETA
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts
Foto: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts/Foto: Ieva Lūka/LETA

Patlaban Kremļa kontrolētie ziņu kanāli ļoti aktīvi gatavo Krievijas auditoriju karam, pirmdien "Twitter" norāda Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

"Stāsti par ukraiņu genocīdu pret krieviem, Ukrainas organizētiem sprādzieniem un apšaudēm, humanitāro krīzi Donbasā un Luhanskā. Farss, bet ļoti intensīvs," norāda Sārts.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors jau pagājušajā nedēļā vairākkārt medijos izteicies par minēto tēmu. Piemēram, Latvijas Radio viņš atzina, ka, neskatoties uz visu dezinformācijas jaudu, Krievijai būtu ļoti grūti iestāstīt savas valsts sabiedrībai, kāpēc "šaut un bumbot" Ukrainā būtu laba lieta.

Savukārt pagājušajā svētdienā demonstrētajā Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" Sārts pauda uzskatu, ka Krievijas televīzijas kanālos varot redzēt iedīgļus tam, ko sauc par "casus belli", proti, attaisnojumu kara sākšanai. Taču, viņaprāt, nav sasniegts tāds līmenis, lai Krievijas sabiedrība to pilnībā akceptētu.

""Casus belli" var uzburt, kā mēs zinām no vēstures, no zila gaisa, bet vairāk es runāju par Krievijas iedzīvotāju pārliecināšanu, ka tā ir laba doma iet un šaut ukraiņus daudz lielākā apjomā, kā tas notiek šobrīd pie Donbasa. Un tas, manuprāt, vēl nav noticis, un to vispār būtu grūti izdarīt, jo tas mentālais lēciens būtu pamatīgs. Es neteiktu, ka viņi to nav gatavi darīt, bet tas būtu ļoti grūti," secina Sārts.

LETA jau rakstīja, ka Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.

Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. Tāpat tiek apgalvots, ka no prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.

Dalies ar šo ziņu